Plastmasas atkritumu daudzuma pieaugums pasaulē prasa steidzīgu rīcību. Arī Latvijā runājam par to, ka poligoni nav labākais risinājums atkritumu noglabāšanai. Viens no veidiem, kā pasaulē cīnās ar šo likstu, ir plastmasas dedzināšana, taču arī šeit ir ne mazums bažu.
Eiropas kustība "Zero Waste" triju valstu pētījumā atklājusi kaitīgo dioksīnu vistu olās, kas perētas atkritumu dedzinātavu tuvumā. Kāpēc filtri "neizķer" visas kaitīgās vielas un vai atkritumu dedzināšana ir labs veids, kā atbrīvoties no plastmasas atkritumiem, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē biedrības "Zero Waste" valdes priekšsēdētāja Anna Doškina un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Ineta Šteinberga.
Vai eksistē baktērijas, kas ēd plastmasu?
Pagājušā gadsimtā plastmasas materiāli kļuva par sasniegumu, kas daudzās jomās cilvēkiem atviegloja dzīvi. Taču nav pagājis pat pilns gadsimts un mēs jau redzam, cik lielas problēmas plastmasas atkritumi spēj radīt. Zinātnei tāpēc nepieciešams domāt jaunus ceļus, kā ar to tikt galā. Viens no šādiem ir paņēmieniem ir plastmasu ēdošas baktērijas. Cik tālu esam tikuši ar šādu baktēriju radīšanu un vai tās spēs apēst veselu plastmasas pudeli.
Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Jānis Liepiņš raksturo plastmasas ceļu no 20. gadsimta vidus līdz mūsdienām. No zinātnes sasnieguma esam nonākuši tur, kur esam, - mums ir milzīga atkritumu problēma, jo PET jeb polietilēntereftalāts, kas ir plastmasas sastāvā, slikti sadalās. Saskaņā ar pētījumiem PET veido 12% no pasaules cietajiem atkritumiem. Protams, pilnos okeānus ar plastmasu nosaka ne tik daudz fakts, ka PET slikti sadalās, bet gan cilvēku attieksme. Tomēr jautājums paliek - ko darīt un vai mikrobiologiem te ir kas sakāms? Un izrādās, ka ir gan, jo, atkritumu problēmai pieņemoties spēkā, zinātniekiem bijis jāmeklē risinājums, kā zinātnes brīnumu - plastmasu - padarīt videi un mums pašiem mazāk kaitīgu. Populārzinātniskos interneta stāstos pēdējo gadu laikā parādījusies informācija par plastmasu saēdošām baktērijām, tāpēc sarunā pārliecināsimies, vai tā ir patiesība.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
Piedevām stāsta par kaut kādu idiālu sistēmu, kurā visus atkritumus pārstrādās, kas vienkārši norāda, ka nezina tādu vienkāršu lietu, kā materiāla novecošana, kas nozīmē, ka pēc noteikta laika vai pārstrādas reižu skaita materiālu vairs nav iespējams pārstrādāt. Kur tad liks šādus materiālus? Vai nu poligonā vai nu dedzina.
---Turklāt tīmeklī ir apgalvojums, ka japāņi mākot plastmasas pārstrādāt jēlnaftā. Jautājums ir tikai par iespējamo peļņu vai arī valsts subsīdijām.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai Twitter profilu!
Draugiem.lv Facebook Twitter