Daudz un bieži esam dzirdējuši, ka būtu jāatsakās no dzīvnieku izmantošanas pētījumos. Ir jomas, kur sen jau dzīvnieki ir aizstāti, taču zāļu vai slimību pētīšanā laboratorijas dzīvnieki noteiktā posmā ir neaizvietojami. Iespējams, tas tā vairs nebūs ilgi. Latviešu pētnieki strādā pie orgānu šūnu audzēšanas uz čipiem līdzīgām iekārtām, tajās esošās dzīvās šūnas spēs imitēt orgānos notiekošo. Šo orgānus nevarētu pārstādīt, bet varētu izmantot pirmsklīniskajos pētījumos, tādejādi mazinot dzīvnieku izmantošanu. Kā šobrīd laboratoriju peles palīdz zinātnē un kas ir orgāni uz čipa, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Dzīvnieku laboratorijas bloka vadītāja Zane Kalniņa, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Artūrs Ābols un LU Cietvielu fizikas institūta Elektronisko un fotonisko mikro- un nanoierīču prototipēšanas laboratorijas vadošais pētnieks Roberts Rimša.

Gēni ir visām dzīvām radībām ir vienādi

Dažādas  organisma pazīmes nosaka gēni, kuros glabājas šī informācija, un visi šie gēni ir molekulas daļa un no cilvēka ķermeņa masas aizņem krietni mazāk par vienu procentu. Gēni ir visām dzīvām radībām un, jā, -   to uzbūve, vienalga, vai tas būtu koks, kukainis vai cilvēks - ir vienāda. Kā tad veidojas atšķirības un kāpēc, piemēram, nevar cilvēkam ievadīt priedes gēnu un gaidīt, kad matu vietā mums augs skujas, par to stāsta mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Dainis Ruņģis.

Ne reizi vien esam stāstījuši par cilvēku slimību izpēti, kur kā modeļus izmanto mazās augļu mušiņas drozofilas, vai piemēram zebrzivtiņas. Izrādās, ka augļu mušiņām un cilvēkam ir vairāk nekā 60 procenti kopīgu gēnu, kas  saistīti ar cilvēka slimībām.

Dainis Ruņģis skaidro, ka, arī skatot koku gēnus, tiek izmantotas šādas modeļsugas - nelieli ātri augoši un viegli kopjami augi. Tāds ir ziedaugs Tāla sīkplikstiņš - attāls kāpostu un sinepju  radinieks, kas daudzviet plaši izplatīts dabā, līdzīgs sinepju ziediņam un tā īsā dzīves cikla un nelielā genoma dēļ šis audziņš kļuva par vienu no ģenētikas modeļorganismiem. Tāla sīkplikstiņš iegājis ģenētikas vēsturē kā pirmais  augs, kam tika sekvenētais genoms, proti, nolasīts, kādā secībā ir viss gēnu kopums.

Cilvēka genomu sāka sekvencēt pagājušā gadsimta 90. gados un tas aizņēma aptuveni 10 gadus, pateicoties šodienas tehnoloģijām, to var izdarīt  vienas diennakts laikā. Jo vairāk gēni tiek pētīti, jo sarežģītāka aina atklājas, teic Dainis Ruņģis.