Cik daudz mikroplastmasas vidē nokļūst no viena apģērba gabala? Versijas par to atšķiras, bet tagad arī Latvijā ir veikts pētījums par to, cik daudz mikroplastmasas šķiedras izdalās sintētiskā apģērba mazgāšanas laikā un vai šo procesu ietekmē tas, kā mēs veļu mazgājam. Ar pētījuma rezultātiem iepazīstina Latvijas hidroekoloģijas institūta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča un sociālā uzņēmuma "Mans peldkostīms" līdzdibinātāja Laura Žukovska-Supe.

"Plastmasas šķiedru vidē ir daudz un liela daļa nāk no apģērbiem," atzīst Inta Dimante-Deimantoviča. Mikroplastmasas šķiedras koncentrētas jūras ūdenī, arī ezeru ūdeņos. Jaunākais pētījums par to, cik šķiedru izdalās, mazgājot sintētiskos apģērbu.

Liela daļa apģērbu ir no materiāla, kur sintētiskās šķiedras ir kopā ar dabiskām un mākslīgās šķiedras apģērbu pat ir vairāk un daudzveidīgi. 

Veiktais pētījums par mikroplastmasu peldkostīmos ir pirmais pētījums par kādu konkrētu apģērba grupu. 

Parasti peldkostīmus ražo no poliestera vai poliamīda kopā ar elastānu. Tie ir naftas produkti, uzņēmums "Mans peldkostīms" izmanto audumu, kas radīts, pārstrādājot PET pudeles vai vecos zvejas tīklus, paklājus utt. Tas arvien ir sintētisks audums, tikai tā radīšanai izmanto to, kas nevienam nav vajadzīgs, nevis tērējot arvien jaunu naftu. Bet mikroplastmasas piesārņojums saglabājas.

"Gribējām uzzināt, cik daudz mikroplastmasa izdalās un vai ir iespējas mazināt negatīvo ietekmi uz vidi," atzīst Laura Žukovska-Supe.

"Mikroplasmasas šķiedras konstatējām lielā daudzumā pēc katras mazgāšanas reizes. Tika radīti peldkostīmu prototipi, ko saņēmām no uzņēmuma, kurus testējām vairākkārtīgi  mazgājot, gan izmantojot veļas mazgāšanas līdzekli, gan bez, lai saprastu, vai tam ir ietekme. Kā arī testējām vienu inovatīvu produktu, ko piedāvā cits ražotājs citā Eiropas valstī, kas ir mikroplastmasu aizturošs maisiņš, kurā ievieto apģērbu," ar pētījuma gaitu iepazīstina Inta Dimante-Deimantoviča.

"Secinājām, ka izdalās daudz šķiedru pat no viena peldkostīma. Pirmajā brīdī liekas, kas tad tur daudz, tie ir tikai miligrami, tad mēģinājām svaru izteikt tādā saprotamākā vienībā. Piemēram, ja viens Latvijas iedzīvotājs kaut vienu reizi mūžā izmazgā vienu šādu peldkostīmu, vidē nonāks 92 kg plastmasas šķiedru. Ja to izdarīs kaut vienu reizi kaut viens pasaules iedzīvotājs, tad jau runājam vairāk nekā par 370 tonnām plastmasa šķiedru," atzīst Inta Dimante-Deimantoviča.

Šķiedras turpina ceļu tālāk, kādu daļu aiztur attīrīšanas iekārtas, bet daļa turpina ceļu lielākos ūdeņos. Lielai daļai šāda piesārņojuma ir tendence koncentrēties polu reģionos.

Laura Žukovska-Supe norāda, ka visvairāk mikroplastmasas izdalās pirmajā mazgāšanas reizē. Negaidīts secinājums – knaģu lietošana ietekmē šķiedras izdalīšanos, vēlams tos neizmantot. Un jau minētais maisiņš nav risinājums visām situācijām attiecībā uz mikroplastmasu.

Viens no risinājumiem, lai aizturētu noteiktu daļu mikroplastmasas šķiedru, – ražotājs pats veic pirmreizējo mazgāšanu, piemēram, jau minētajā maisiņā. Bet risinājums nav ideāls, jo šķiedras turpina izdalīties. Otrs risinājums – mikroplastmasu aizturošu filtru iestrāde veļasmašīnās.

Uzņēmums "Mans peldkostīms" plāno ieviest produktu pirmreizējo mazgāšanu, izmantojot vairākas aizsargājošas tehnoloģijas.

Tajā pašā laikā arvien nav precīzu ziņu par mikroplastmasas ietekmi uz dzīvajiem organismiem. Inta Dimante-Deimantoviča atzīst, ka toksicitātes ietekme redzama uz dzīvajiem organismiem to reprodukcijas ciklā. Tāpat pētījumi rāda, ka ekosistēmas balanss mainās, ja vidē ir peldoša plastmasa, uz kuras veidojas apaugums. Zem peldošās plastmasas masas ir sliktāki skābekļa apstākļi. 

Pētījuma metodoloģiskie risinājumi tapuši pētniecības projekta  1.1.1.2/VIAA/2/18/359 ietvaros.

Sintētisko šķiedru ražošana un to īpašības

Mūsdienās sintētisko apģērbu ražošanā visvairāk izmanto poliestera šķiedras. Neilons, akrils, likra jeb laikra, lavsans – šīs sintētiskās šķiedras varam atrast teju jebkurā apģērbā kopš pagājušā gadsimta 20.gados ASV esošā firmā „Du Pont” sāka izstrādāt neoprēnu, sintētisko gumiju un neilonu. Tā pasaulē sākās sintētikas uzvaras gājiens, bet pirms skatām sīkāk šo šķiedru ražošanu un īpašības, neliels skaidrojums kas ir sintētiskās un kas mākslīgās šķiedras, jo kā norāda Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina tehnoloģiju institūta profesore Ilze Baltiņa, cilvēki bieži šos terminus jauc.

Skatot apģērbu, redzam, ka sintētiskās šķiedras tiek maisītas kopā ar dabiskajām, kā skaidro profesore, dabiskās šķiedras dod apģērbam higiēniskās īpašības, savukārt sintētiskās – piešķir labāku izturību. Reti kuram apģērbam būs rakstīts, ka tajā ir 100 % poliamīda vai poliestera – sintētiskās šķiedras tiek jauktas kopā, jo katrai tā teikt, ir savs pienesums drēbēm. Vispopulārākās šodien pasaulē ir poliestera šķiedras, ja runājam par sintētisko apģērbu – tā ir šķiedra, kas tiek formēta no polietilēna, tereftalāta, un tai skaitā no otrreiz pārstrādājām PET pudelēm.