Aiz stikla servīžu plauktā, uz galdiem kā vāzes, izmantots svētkos un īpašos gadījumos vai arī kā neatņemama ikdienas sastāvdaļa - porcelāns veiksmīgi iekarojis cilvēku sirdis visā pasaulē. Šis smalkais un trauslais materiāls savu ceļu reiz aizsācis Ķīnā, mūsdienās sastopams teju visur pasaulē un nu to izmanto ne tikai trauku radīšanā, bet arī medicīnā un pat būvniecībā. Porcelāns neapšaubāmi ir īpašs materiāls un tam ir sena vēsture - tas bijis neatņemama daļa dažādu tautu kultūrvēsturiskā mantojumā. Taču, ja visi zinām, cik viegla un izsmalcināta izskatās porcelāna tējas tase, tikai retais aizdomājas - kā šis unikālais materiāls tapis senās Ķīnas laikos un kā tas top mūsdienās. Par porcelāna tapšanu laiku griežos. Kādas ir porcelāna veidošanas tehnoloģijas un kāda ir porcelāna vēsture pasaulē un Latvijā, par to vairāk raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Silikātu materiālu institūta vadošā pētniece docente Ruta Švinka.

Kuzņecova un Jesena porcelāna fabrikas Rīgā

Fajanss plašām tautas masām, izsmalcināts porcelāns augstākiem sabiedrības slāņiem. Puķaini un rakstaini trauki, gan mākslinieku apgleznoti, gan štancēti pie fabrikas galdiem - par diviem lieliem porcelāna ražotājiem Latvijas vēsturē Kuzņecova un Jesena fabrikām stāsta Rīgas porcelāna muzeja galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga.

Sākums porcelāna ražotnei Latvijā ir jāmeklē 1841. gadā, kad fabrikanti Kuzņecovi, kuri jau pirms tam Krievijā Maskavas tuvumā bija atvēruši porcelāna manufaktūru, nu arī Rīga, Dreilingbūšā, tagadējā Ķengaragā, atver vēl vienu porcelāna fabriku. Līdz tam jau te darbojās pāris mazāki porcelāna ražošanas uzņēmumi, taču ar Kuzņecova fabrikas atvēršanu tie vai nu bankrotēja, vai arī palika tādi paši sīki un bez konkurētspējas. Skatot tālāk porcelāna un fajansa izstrādājumu ražotņu ienākšanu Latvijā, ir jāmin otrs lielražotājs – vācietis Jakobs Karls Jesens, kurš Mīlgrābenā, tagad zināmā kā Jaunmilgrāvī, 1886. gadā atver savu uzņēmumu, par kuru tā laika prese raksta, ka Milgrābenas fabrika nevar lepoties ar to, ka ir pirmā pēc sava darba apjoma, jo Kuzņecova fabrikā izgatavo daudz vairāk izstrādājumu. Toties kvalitātes ziņā Mīlgrābenas produkti neatpaliek no izslavētajiem sakšu vai franču ražojumiem. Mūsdienās to, ko šajās fabrikās ražoja, var redzēt Rīgas Porcelāna muzejā.
 

Jauns materiāls, kas spēj saules radīto siltumu un materiāla kustību pārvērst elektrībā

Zinātnieki ir atklājuši, ka atsevišķiem derīgiem izrakteņiem piemīt īpašības, kas ļauj iegūt enerģiju no vairākiem avotiem vienlaicīgi, pārvēršot saules, siltuma un kinētisko enerģiju elektrībā. Šis jaunais materiāls ir perovskīta paveids - derīgais izraktenis ar specifisku kristāla struktūru.

Kopš pirmajiem perovskītu saules paneļiem 2009. gadā šis derīgais izraktenis tiek saukts par jauno cerību atjaunojamās enerģijas tehnoloģijā. Perovskītu saules paneļi ir lētāki un efektīvāki nekā tradicionālie silīcija saules paneļi, un to efektivitāte ir pieaugusi no 3,8% 2009. gadā līdz 22,1% pērn. Tomēr saules enerģijai ir viena liela problēma - kas notiek, kad saules gaismas nav pietiekami vai tās nav vispār?

Oulu Universitātes pētniecības komanda Somijā rūpīgi pārbaudījuši dažādus perovskīta veidus, lai redzētu, vai kāds no tiem var iegūt enerģiju vienlaicīgi no dažādiem avotiem, un viņi ir atraduši perfektu variantu - bārija, niķeļa un kālija niobāta nanokristālus.

Lai gan šis izraktenis nav pietiekami efektīvs, lai iegūtu lielus enerģijas apjomus, to var izmantot tādās elektroniskās iekārtās, kā telefoni, datori un citās “viedajās” ierīces. Pētnieki izteikušies, ka šis atklājums virzīs uz priekšu tā saucamā “Lietu interneta” attīstību un viedās pilsētas, kur enerģiju patērējoši sensori un ierīces var izmantot atjaunojamo enerģiju.

Tāpat kā visi perovskīti, arī šis jaunais savienojums ir pildīts ar maziem, elektriskiem dipoliem, kuri strādā kā miniatūras kompasa adatas. Kad kompass tiek pakļauts magnēta iedarbībai, tā adatas kustas konkrētā virzienā. Līdzīgi tas notiek arī temperatūras maiņas ietekmē.

Tā kā šis jaunais materiāls ražo elektrisko strāvu saules gaismā un pārvērš elektrībā spiediena svārstības, kas rodas kustību rezultātā, tas spētu sevi uzlādēt gan ar siltumu, gan kustību un daudzas Saules enerģijas ieguves problēmas būtu atrisinātas. Pētnieki arī ziņo, ka ir atrasta iespēja uzlabot izrakteņa sastāvu, lai nākotnē tas nodrošinātu vēl lielāku efektivitāti.