Šķiet, reti kura slimība ir izpelnījusies tādu slavu kā sifiliss - slimība, kas viesojusies kā bordeļos, tā karaļnamu guļamistabās, šķērsojusi okeānus un nesmādējusi arī dižgarus, kurus pieminam vēl šobaltdien. Vienlaikus šī slimība ilgu laiku bijusi neārstēta un līdz ar to tie, kas ar to sasirga, vārda tiešajā nozīmē bija spiesti sajukt prātā. Progresīvā paralīze  - slimība, kas attīstās esot inficētam ar sifilisu - ir smaga psihiskā saslimšana un to senākos laikos, protams, ārstēja ļoti savdabīgos veidos. Kādas bija šīs ārstniecības metodes, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta lektore un medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete.

Sifiliss – slimība, kas nešķiroja nedz pēc statusa, mantības, nedz vecuma

Sifilisa beidzamā stadija, kad cilvēkam sabrūk āda un kauli un nervu sistēmas bojājumi izraisa plānprātību, nu jau ir pagātne. Kopš pagājuša gadsimta 20. gados atklāja penicilīnu, sifiliss ir ārstējams. Taču kā ar šo slimību cīnījās agrāk un kādas ievērojamas vēsturiskas personas ir sirgušas ar šo kaiti, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes profesore, dermatoveneroloģe Ilona Hartmane. 

1530. gadā itāļu ārsts un dzejnieks Girolamo Frakastoro saraksta poēmu “Sifiliss vai Francijas slimība”. Tā vēsta par ganu zēnu vārdā Sifiluss, kurš ir apvainojis dievu Apalonu, un tāpēc dievs viņu soda ar šo briesmīgo slimību, kuru kā raksta Frakastoro var ārstēt ar dzīvsudrabu. Parasti šo seksuāli transmisīvo slimību saista ar Kristofora Kolumba vārdu, kurš 15. gadsimta beigās atgriezās no jaunatklātās Amerikas un līdz ar tabaku, kukurūzu un kakao atveda arī uz Eiropu šo slimību, kas 16. gadsimtā pieņēma teju epidēmijas apmērus. Ilona Hartmane min, ka Eiropas ārsti savos rakstos šo slimību pieminējuši krietni vien ātrāk. Jau Hipokrāts, Avicenna un Galēns ir aprakstījuši slimību, kas pēc simptomiem ļoti atgādina sifilisu.

Unikāla brūču dziedēšanas metode

Pagājušā gada rudenī Budapeštā notika Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta inovāciju balvas pasniegšanas ceremonija. Tur viesojās arī mūsu žurnāliste Ieva Upīte, kas satika vācu zinātnieku Karstenu Mārenholcu (Karsten Mahrenholz), kurš kopā ar domubiedriem radījis revolucionāru brūču dziedēšanas ierīci - Cold-plasma-tech jeb aukstās plazmas tehnoloģiju. Karstens Mārenholcs Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta inovāciju balvas pasniegšanas ceremonijā ar savu produktu “Cold Plasma Tech” ieguva pasākuma apmeklētāju favorītbalvu.