Valoda ir atslēga uz pasauli, ar to mēs ne tikai sazināmies savā starpā, bet arī paši sev strukturējam pasauli. Valoda nav tikai vārdu un teikumu konstrukcijas kopums. Tas ir veids, kā apliecinām savu domāšanu un pasaules uztveri. Lai arī latviešu valoda mums ir viena, tās lietojums ir ļoti individuāls. Kādus  vārdus lietojam, kā cits citu saprotam, to pēta psiholingvistikas nozare. Ko krāsa, dzimte un laika lietojums valodā stāsta par mūsu uztveri, skaidro Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Justīne Bondare.

Anatomijai un cilvēka ķermenim veltīta izstāde Anatomijas muzejā un Mākslas akadēmijā

Šoruden divas izstādes uz Latviju atvedis britu keramiķis Padijs Hārtlijs. Tajās ar dažādu materiālu palīdzību pētīti tādi jautājumi, kā cilvēka ķermeņa unikalitāte, slimība un veselība, dzīvība un nāve, kā tehnoloģiju sasniegumi.

Keramikas intervence ar 99 “‘fītiem”, stāsts par magoni no jēra sirds audiem, bēru urna, kas izdaiļota ar medikamentu ievadīšanai paredzētām caurulītēm - šie ir daži no darbiem, ko uz Latviju atvedis britu mākslinieks Padijs Hārtlijs (Paddy Hartley), izveidojot izstādes “Foetālais valdzinājums” Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejā un “Dzīvības cena” Latvijas Mākslas akadēmijā. Katrā izstādē kopā savijušies jautājumi par ķermeni, slimību un veselību, dzīvību un nāvi, mākslinieka personīgo interesi par zinātni un vēsturi, kā arī daudzas atsauces uz kino, literatūru un mūziku. 

Lai sagatavotu izstādes, Padijs Hārtlijs Latvijā paviesojies jau pavasarī, un, tā kā abu izstāžu norises vietas tik ļoti liek domāt par mākslas un zinātnes savstarpējo saikni, jautāju viņam, vai savā darbībā viņš arī apzināti šīs jomas sasaista.