Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna pr pūču dzīvi ziemā kopā ar ornitologu Andri Avotiņu. Ziemu pārciešam kā nu kurš – kuram auksti un neērtības jau ir pie plus pieciem grādiem, kuram pie mīnus pieciem, bet kāds itin labi jūtas arī visbargākajos ziemas apstākļos. Kā šo gadalaiku izjūt pūces? Vai ziema tām ir pārbaudījums? Kur tās uzturas, ko medī, kāda it pūču izdzīvošanas stratēģija laikā, kad pietrūkst barības?

Meža pūce

Meža pūce ir vidēja izmēra nakts aktīva pūce, kas sastopama lielākajā daļā Eirāzijas un arī ir visbiežāk sastopamā pūču suga Latvijā. Meža pūces populācija pasaulē sasniedz 6 miljonus, Eiropā to ir apmēram 2 miljoni. Meža pūce bija tas putns, kuru 2011. gadā izvēlēja par gada putnu.

Tās labprāt ligzdo ne vien mežos, bet arī parkos, alejās, kapsētās, pat pilsētās - jebkurā vietā, kur pieejami koki ar pietiekoši lieliem dobumiem ligzdošanai un barība. Īpaši šī suga iecienījusi lauksaimniecībā izmantotas teritorijas. Tai patīk, ja tuvumā ir pieejams ūdens. Meža pūce pamatā mājo zemienēs, kalnos tā ligzdo līdz 550 metriem virs jūras līmeņa Skotijā, krietni augstāk šīs pūces ir sastopamas Alpos, un augstumā virs diviem kilometriem tikai Turcijā un Birmā.

Meža pūce ir vidēji liels, masīvi veidots putns. Tās augums ir apmēram 40 cm, un tā sver puskilogramu. Meža pūcei ir liela galva bez ausu pušķiem, un lielas, tumši brūnas vai melnas acis, kuras ieskauj sejas disks. Pūces acis vizuāli lielākas padara pūcēm raksturīgie sejas diski ap acīm.

Eiropas rietumos dominē brūnās meža pūces, bet austrumos - pelēkās. Pavisam interesantas - zilganpelēkas meža pūces ir Ziemeļu teritorijās. Ja Eirāzijas ziemeļos meža pūcēm apspalvojumā dominē pelēks ar baltu, tad Ziemeļāfrikas meža pūces ir tumši pelēkbrūnas. Meža pūces mātītes ir lielākas par tēviņiem. Tās ir apmēram 5% lielākas un par ceturto daļu smagākas. Pētījumos ir noskaidrots, ka pelēkās meža pūces ir reproduktīvākas nekā brūnās, tās ir arī veselīgākas un izturīgākas pret parazītiem.

Ja runā par meža pūces spārniem, tad jāteic tie ir gari, plati un noapaļoti. Salīdzinot ar citiem pūčveidīgajiem, to spārni ir taisnāki, un meža pūces tos vicina retāk. Arī lidošanas augstums ir salīdzinoši augstāks. Taču kā jau visiem pūčveidīgajiem tās lidojums ir kluss, bez skaņas, pateicoties mīkstajām spārnu spalvām un robotajām lidspalvu maliņām.

Meža pūce savvaļā dzīvo apmēram 5 gadus, bet ir datētas arī 18 gadus vecas pūces. Nebrīvē meža pūce var nodzīvot līdz 27 gadiem. Meža pūces galvenie ienaidnieki ir lielie, plēsīgie putni, piemēram, urālpūce, ūpji, vistu vanags, klinšu ērglis un peļu klijāns. Īpaši pūču mazuļus apdraud meža cauna. Jaunie putni bieži kļūst arī par rudo lapsu medījumiem.

Bez labās redzes, pūces izceļas arī ar labo dzirdi – tas ir pateicoties to asimetriskajām ausīm. Ausis pūcēm atšķiras arī ar iekšējo struktūru – tāpēc neliela skaņas uztveres nobīde katrā ausī ļauj pūcei precīzi noteikt skaņas avota atrašanās vietu. Kreisās auss atvere galvā ir novietota augstāk, bet labās auss atvere ir lielāka un orientēta uz leju, uzlabojot dzirdamību skaņām no apakšas.