Kur rodas putekļi? Nesen tāds jautājums radās kādai mūsu kolēģes meitai un tas mudināja arī mūs skaidrot, kur tad tie tik tiešām rodas? Neatkarīgi no tā, cik tīrīgi esam, putekļi mums ir visapkārt – gan mājokļos un darba vidē, gan uz ielas un automašīnās. Izrādās, putekļu ceļi ir visdažādākie – tuvi un tāli. Tāpat arī to izcelsme un ietekme uz cilvēku un vidi ir gana plaša. Par putekļiem stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Iveta Šteinberga un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa.

"Tie putekļi, ko mēs redzam, nebūt nav tie kaitīgākie. Tie nosēžas uz ādas un gļotādām, un tad, kad mēs vakarā mazgājāmies, mēs nomazgājam viņus nost. Bet kaitīgākie ir tie, kurus mēs neredzam. To izmēri ir līdz 10 mikroniem, tā ir piektā daļa no cilvēka mata diametra. Dažkārt, ejot mājās no balles vasarā, mēs redzam kaut tā ņirbuļo saules staros, tie ir gigantiskie putekļi," skaidro Iveta Šteinberga

"Putekļi pēc to izcelsmes un sastāva ir ļoti mainīgi: katrai vietai raksturīgi, iekštelpām un ārtelpām  raksturīgi, atkarīgi no avota, no klimata, no cilvēku darbības. Tie ir kā mazi bērni, viņiem ir pat savs dzīves cikls," turpina Iveta Šteinberga.

"Putekļi dzīvo līdz dažām nedēļām, un viņi aug, viņi aglomerējas, uz viņu virsmas sorbējas, dažādas ķīmiskās vielas. Tādēļ arī es putekļus saucu ar vārdu viņi, jo man šķiet, ka tie ir dzīvi un tās nav abstraktas būtnes, kuras var būt kā matemātikā mēs nevaram raksturot," atzīst pētniece.

Runājot par putekļiem apkārtējā vidē, Aiva Eindorfa norāda, ka vislielākās problēmas ir Rīgā.

"Izteiktākās un augstākās koncentrācijas ir tieši Rīgas pilsētā un stacijās, kas ir transportu avotu ietekmes stacijas, kuras novērtē tieši transporta piesārņojumu," atzīst Aiva Eindorfa.

Lielākais putekļu piesārņojums veidojas no individuālām mājsaimniecībām un no to apkures. Transporta gadījumā tas ir slāpekļa dioksīds vairāk. Šajā maigajā ziemā mājsaimniecību ietekme ir mazāka. Šogad pirmajos divos mēnešos Liepājā un Rēzeknē putekļu koncentrācija ir zemāka, nekā iepriekšējā gadā. Tas varētu būt saistīts ar apkures sezonu. 

"Bet Rīgā diennakts pārsniegšanas gadījumu skaits ir pieaudzis. Uz šo brīdi īru apmēram jau fiksēti 17 diennakts pārsniegšanas gadījumā, gada norma ir 35 gadījumi. Tas, visticamāk, ir saistītas ar sāls un smilts kaisīšana uz ielām," atzīst Aiva Eindorfa.

To, ka globālie procesi ietekmē arī putekļu koncentrāciju Latvijā, apliecina arī 2019. gada aprīlis, kad Sahāras tuksneša smilšu vētra ienesa izmaiņas arī datos pie mums

"Pat Rucavā, kas ir lauku fona stacija, kas arī fiksē šo pārrobežu piesārņojumu, šajā stacijā mums reti kad ir dienas pārsniegšanas gadījumi, bet tieši šajā Sahāras tuksneša smilšu vētras laikā, arī šī stacija fiksējusi [putekļu koncentrācijas] pārsniegšanas gadījumus," bilst Aiva Eindorfa.

Vulkāniskie pelni un arī putekļi

Vulkānus iedala pēc izmēra  formas un lavas, kas no tā izplūst. No kā sastāv vulkānu putekļi vai pareizāk sakot – vulkāniskie pelni, kā šie pelni nonāk atmosfērā un kā vulkāna izvirdumi ietekmē klimatu, stāsta ierakstā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis.

Ģirts Stinkulis atklāj vulkānu dabu un to, kā šie kalni izverd dažādos veidos sakarsušu lavu, pelnus un gāzes. Vispirms skaidrojums par to, kā iedalās no vulkāna izvirdusī masa un kas ir vulkāniskie pelni, kuri pēc izvirduma nosēžas gan tuvākajā apkārtnē gan arī nonāk atmosfērā.

Visvairāk atmosfēru ietekmē eksplozīvie vulkāni, piemēram, minētais Krakatau, kurš 1883. gadā izvirduma laikā eksplodēja un izraisīja milzīgu cunami vilni. Izvirduma laikā tika iznīcināta aptuveni divas trešdaļas salas, kur atrodas Krakatau, un izvirduma izraisītais troksnis bija dzirdams līdz pat 5000 km attālumā no vulkāna. Izvirduma laikā melns dūmu un gāzu mākonis pacēlies aptuveni divdesmit piecu kilometru augstumā.