Peļu klijāns, mežirbe, parastā ūbele, dižraibais dzenis, mazais dzenis, plukšķis, purva zīlīte un egļu krustknābis ir tās astoņas putnu sugas, kas apmēram 10 gadu laikā Latvijā ir samazinājušās. Tās visas ir saistītas ar meža ekosistēmu.

Putni ir viens no labākajiem vides kvalitātes un dabas daudzveidības rādītājiem, tāpēc putnu populācijas mērīšana ir būtiska ne tikai pašu putnu sugu saglabāšanas dēļ, bet arī lai saprastu, kādas vides problēmas satopamas dažādu putnu sugu dzīvesvietās. Latvijas Ornitoloģijas biedrība veikusi dienas putnu monitoringu, noskaidrojot, kā mainījies Latvijā sastopamo putnu sugu skaits pēdējos desmit gados. Izmaiņas putnu populācijā ir svarīgi fiksēt ne tikai pašu sugu dēļ, bet arī tāpēc, ka putnu izdzīvošanas un vairošanās iespējas lieliski norāda uz kopējo situāciju vides veselībā. Rezultāti apliecina - visgrūtāk pēdējā desmitgadē klājas meža putnu sugām. Kādi varētu būt galvenie šo problēmu cēloņi, vVairāk par to šajā raidījumā Zināmais zināmajā stāsta ornitologs, bioloģijas doktors Ainārs Auniņš un Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs, ornitologs Viesturs Ķerus.

Bedrīšakmeņi Grobiņas novadā

Savukārt novembra nogalē Grobiņas novadā dabas vērotāji Uģis Ostelis un vēlāk arī Juris Egle uzgājuši kādu unikālu atradumu - bronzas laikmeta kulta akmeņus - bedrīšakmeņus. Kas tie ir par akmeņiem un cik bieži tādus izdodas atrast, stāsta Latvijas Petroglifu centra pārstāvis, vēsturnieks un dabas vērotājs Andris Grīnbergs.

Abi jaunatklātie bedrīšakmeņi atrodas meliorētā apvidū, tuvākais ģeogrāfiskais orientieris ir tieši nelielā Aļļupīte, kas ir Ālandes upes labā krasta pieteka. Pirmais bedrīšakmens atrodas piecus metrus no Aļļupītes, tās kreisajā krastā, otrs – 300 m tālāk, lauku vidū pie maza celiņa. Noskaidrots, ka pirms dažiem gadiem meliorācijas rekonstrukcijas darbu gaitā 2.bedrīšakmens ir ticis pārvietots par apmēram 200 metriem, un kādreiz tas atradies tuvāk 1.bedrīšakmenim un Aļļupītei. Lai arī abi bedrīšakmeņi atrodas uz kādreizējās Padambju zemes (mājas vairs nav ne dabā, ne kartēs), tos no labi zināmā Padambju bedrīšakmens šķir gan Rīgas – Liepājas šoseja, gan Aļļupīte, un tie atrodas Aļļupītes ielejā nevis pie Ālandes kā Padambju bedrīšakmens, tādēļ abiem jaunatklātajiem bedrīšakmeņiem tika nolemts dot Aļļupītes 1. un 2. bedrīšakmens nosaukumus.

Jaunās putnu sugas Latvijā

Līdz šim brīdim Latvijā novērotas 365 putnu sugas. Daļa no tām Latviju izvēlējušās par savu pastāvīgo mājvietu visu gadu, citas sugas turpretim te ieceļo sezonāli. Taču katru gadu tiek atklātas aizvien jaunas, Latvijā līdz šim neredzētas putnu sugas. Kas ir tie faktori, kas ļauj šos jaunos spārnaiņus pamanīt, stāsta ornitologs Ruslans Matrozis.

Atrasta dinozaura aste dzintara gabalā

99 miljonus gadu veca dinozaura aste ar visām spalvām atrasta dzintara gabalā. Šī nav pirmā reize, kad dzintarā ir atrastas spalvas, taču šis atklājums ir būtisks, jo patiešām apstiprina faktu, ka uz Zemes reiz dzīvojuši apspalvoti dinozauri. Un kas nav mazāk būtiski -  mums ir iespēja paskatīties uz senā dzīvnieka spalvām un saprast, kā tās laika gaitā mainījušās -  kaut ko tādu līdz šim nebija iespējams izdarīt, skatoties uz fosilajām.

Interesanti, ka šo dzintara gabalu atrada aizvadītajā gadā Mjanmas tirgū, kur to pārdeva kā dzintara gabalu ar auga materiālu iekšienē. Kad tas nonāca Ķīnas universitātes zemes zinātņu speciālistu rokās, uzreiz zinātniekiem bija skaidrs, ka dzintarā saskatāmas nevis augu  daļas, bet gan dzīvnieka apspalvojums. Tālāki pētījumi sadarbībā ar Kanādas kolēģiem lika unikālo atradumu pakļaut ne tikai detalizētai apskatei mikroskopā, bet arī skenēt. Tā nu šobrīd ir skaidrs, ka visās trīs dimensijās aplūkojamais objekts ir sena dinozaura paliekas.

Noskaidrots, ka spalvas pieder putnveidīgam dinozauram, kas pavisam noteikti nebija veģetārietis un dzīvoja pirms apmēram 99 miljoniem gadu Krīta laikmetā. Astes fragmentā zinātnieki spējuši pat saskaitīt astoņus skriemeļus. Te nu vietā ir piebilst, ka atrastais dinozaurs bija gan izmēros neliels, jo nāves brīdī vēl nebija pieaudzis, gan arī pieder sugai, kas neesot pārsniegusi neliela strausa izmēru. Pētnieki uzskata, ka astes augšpuse  bijusi kastaņbrūnā krāsā, bet apakša gaiša, iespējams, pat balta. Skriemeļu analīzes likušas zinātniekiem izvirzīt apgalvojumu, ka senais apspalvojums patiešām pieder dinozauram, nevis senam putnam. Vairāk par šo atradumu varat lasīt interneta vietnē sciencealert.com.