Radio nav tikai radio jeb radio nav tikai plašsaziņas līdzeklis - radio tehnoloģijas attīstījušas neskaitāmas zinātnes jomas, kuras nebūt nav saistītas ar radio kā mediju. Dažas no šīm tehnoloģijām iegūst unikālus datus no kosmosa dzīlēm ar radioteleskopu starpniecību, citas ikdienā mums nodrošina bezvadu internetu, bet vēl kādas uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti, piemēram, viedās ierīces un viedie skaitītāji. Par tām šajā raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Rīgas Tehniskās Universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekānu, profesoru Jurģi Poriņu un šīs fakultātes doktorantu Ilvaru Pētersonu.

Viena no tehnoloģijām, kas veidota, pateicoties radio, ir arī viedais skaitītājs. Reportāža no laboratorijas, kurā pārbauda jauna veida skaitītājus, kas ar laiku varētu padarīt efektīvāku elektro patēriņa pārraudzīšanu.

"Planētas asinsvadi" - kabeļu tīkls okeāna dzelmē

Ikreiz, kad sazināmies ar kādu otrpus okeānam, teju 100% informācijas tiek pārraidīta pa zemūdens kabeļiem. Šīs interneta līnijas atrodas pašā okeāna dzelmē un ir aptuveni tik biezas kā dārza laistāmās šļūtenes. Tās, ja tā var teikt, pārvadā - visu pasaules internetu, telefona zvanus un pat TV pārraides starp kontinentiem gaismas ātrumā. Viens kabelis ik sekundi var pārraidīt desmitiem terabaitu lielu datu apjomu. Taču šie kabeļi ir diezgan neaizsargāti un slikti regulēti.

Fakts, ka interneta satiksme notiek okeānā, daudzos raisa skepsi - galu galā mums taču ir satelīti un wi-fi, kas pārraida signālus gaisā un mēs esam pārcēlušies uz tā dēvēto datu apraides “mākoni” un zemūdens kabeļi šajā ziņā šķiet vēsture. Taču realitātē šis mākonis ir tieši tur - okeāna dzīlēs. Lai arī šķiet, ka tie ir tehnoloģiski atpalikuši, optiskās šķiedras kabeļi ir nozīmīga globālās komunikācijas tehnoloģiju daļa. Tā kā tie ir optiskie kabeļi un informācijas kodēšanā izmanto gaismu, un tos arī neietekmē mainīgie laika apstākļi, zemūdens kabeļi ir ātrāks un lētāks informācijas pārraidīšanas līdzeklis par satelītiem. Turklāt šādi kabeļi krustu šķērsu ir ievietoti arī sauszemē un tuvākajā nākotnē nav paredzēts, ka to loma informācijas pārraidīšanā mazinātos.

Vienīgais risks, ar ko saskaras šis informācijas pārneses veids, ir tehniski bojājumi – seklākajās vietās un uz sauszemes pastāv gana liela varbūtība, ka tos tīši vai arī netīši sabojā. Kas notiktu brīdī, ja šīs informācijas artērijas tiktu pārgrieztas? - šobrīd ir vairāk retorisks jautājums, uz kuru tiešu atbildi neviens nesniedz. Ir versijas, ka konfliktu gadījumā informatīvā telpa varētu tikt ietekmēta tiešā veidā, traucējot šo kabeļu darbību. Tad būtu ļoti precīzi jāzina šo kabeļu atrašanās vietas, jāspēj tos atrast arī konkrētajā vidē un, protams, jābūt tehnoloģiski aprīkotam, lai līdz kabelim vispār aizraktos. Speciālisti uzskata, ka bažas par nejaušu kabeļu bojāšanu nav pamatotas – jūra ir tik liela un kabelis tik šaurs, ka ir ļoti maza varbūtība, ka mūsu ceļi ar tiem krustosies.

Tiesa, lai pasargātu sevi datu pārrāvuma, to sistēma ir veidota ļoti sazarota un daudzveidīga. Ja  kādam kabelim kas notiek un informācija pārstāj plūst vienā kabelī, tā tiek pārnesta uz citu.

Novērot šos kabeļus ir ļoti sarežģīti - okeāna plašuma un kabeļu garuma dēļ nav iespējams izsekot līdzi, kas ar tiem notiek ikvienā tā punktā. Ja būtu vēlme aizliegt kuģu satiksmi vietās, kur izvietoti zemūdens kabeli, pasaules okeānā veidotos milzīgi koridori, kurā nebūtu atļauts iebraukt ne vienam kuģim.