Kvantu pētnieki ir nākuši klajā ar nozīmīgu paziņojumu. Proti, īpaši izveidots dators „Sycamore” ir spējis veikt sarežģītus aprēķinus tik ātri, cik līdz šim nav izdevies nevienam no līdz šim zināmajiem superdatoriem. Pētnieki norāda, ka tam, ko „Sycamore” spēja paveikt 200 sekundēs, klasiskajiem superdatoriem vajadzētu 10 000 gadu.

“Kvantu skaitļošanas lielais brīdis,” tā sociālajos tīklos par atklājumu, kam veltām raidījumu, izteicies viens no mūsu sarunas dalībniekiem Andris Ambainis. Kam tad mēs esam liecinieki un ko pētnieki ir atklājuši, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis un Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs.

“Milzīgs solis, par kuru pirms 22 gadiem man un kolēģiem nebija skaidrs, vai un kad kaut kas tāds būs,” atzīst pētnieks Andris Ambainis. “Tas ir arī brīdis, kas maina pamatīgi to, ko es kā teorētiķis – kvantu algoritmu cilvēks daru. Šeit ir ierīces, kas var kaut ko darbināt, tas būtiski maina kvantu zinātni, arī teorētiķu un algoritmu izstrādātāju pasaulē.”

"Šis ir pirmais kvantu dators, ko vairs nevar nomodelēt uz jaudīgu superdatoru vai ir grūti to izdarīt. Tā analoģija kā pirmais lidojums ar lidmašīnu, kad koka propellera lidmašīna ir pacēlusies un nolidojusi 100 metrus. Tas ir noticis. Pagaidām tas, ko reāli var šis dators, ir visai maz. Spēj vienā konkrētā uzdevumā pārspēt tradicionālo visjaudīgāko skaitļošanas tehniku,” skaidro Ambainis.

“Līdz datoram, kas spēs risināt visas lietas, ko mēs gribam, vēl tālu. Bet te ir strādājoša ierīce," turpina Ambainis.

“Tas ir augstākā līmeņa kvantu inženierzinātnes sasniegums. Ceļš uz pilnvērtīgu kvantu skaitļotāju ir vaļā. Tas ir nopietns tehnoloģiskais sasniegums,” atzīst Vjačeslavs Kaščejevs.

Viņš skaidro, ka procesoram ir kvantu līmenis un analogās elektronikas sistēma un vienmēr viens no lielākajiem izaicinājumiem ir bijis, ka tās nav digitālas ierīces.

“Tas, ka google inženieri to paveikuši 53 kvantu bitiem, ir absolūti bezprecedenta sasniegums," vērtē Kaščejevs.

Arī Latvijā popularitātes gājienu sākuši sarunu boti

Pēkšņi datorā no kāda loga iznirst draudzīgs sveiciens un aicinājums piedāvāt palīdzību jums interesējošā jautājumā. Daudzi būs saskārušies ar šo situāciju, apmeklējot valsts iestāžu mājaslapas vai sociālo tīklu vietnes. Varētu likties, ka arī vēlā nakts stundā otrpus ekrānam kāds cilvēks patiešām ir gatavs sniegt jums palīdzību, taču tas patiesībā ir apmācīts robots.

Kur robots, tur arī “čatbots” jeb sarunu bots, un šī sistēma attīstās aizvien augstākā līmenī. Kas ir sarunu bots un pēc kāda principa tas darbojas, skaidro Kultūras informācijas sistēmu centra projekta vadītājs Jānis Ziediņš.

Čats ir veids, kā ikdienā sazināmies ar citiem cilvēkiem, un šobrīd varam to darīt, piemēram, lietotnē „WhatsApp” vai „Facebook”. Bet jau kādu laiku pastāv iespēja sarakstīties ar botu jeb robotu. Pēdējā pusotra gada laikā boti savu popularitātes gājienu sākuši arī Latvijā, un pamatā “čatbotus” ir iespējams ievietot mājaslapās, sociālo tīklu vietnē „Facebook” ar ziņojumu jeb „Messenger” starpniecību, kā arī lietotnes „Skype” saziņā.

Protams, sarunu boti visu nezina. Vispārīgiem jautājumiem, piemēram, par laikapstākļiem, botam ir iespējams iepriekš sagatavot arī tādas atbildes, kas piedāvā interesentiem apmeklēt citas mājas lapu adreses. Ja jautājums ir ļoti specifisks, tad par šo bots tomēr atbildēs, ka nezina, taču vedinās lietotāju atgriezties pie tādām tēmām, kas botam ir zināmas. Šādās situācijās lietotājs saziņu ar botu var arī nomainīt uz saziņu ar īstu klientu apkalpošanas speciālistu. Tāpat bots var lūgt lietotāja e-pasta adresi, un atbildi klientu apkalpošanas speciālisti lietotājam elektroniski nosūta vēlāk.

Kopumā Latvijā valsts iestādes aizvien vairāk sāk iedzīvotājiem piedāvāt botu iespēju. Kultūras informācijas sistēmu centrs veido tehnoloģijas, kas saistītas ar valodu risinājumiem. Tādējādi, izmantojot automatizēto tulkošanu, nākotnē boti varētu sazināties ar lietotāju arī angļu valodā, un ar balsi, ne tikai rakstveidā. Platformas HUGO.LV ietvaros, kas piedāvā tulkošanu, runas atpazīšanu un runas sintēzi, centrs sācis darbu pie jauna projekta.

Arī portālā „Latvija.lv” bots būs apmācīts par dažādiem pakalpojumiem un iespējām, lai palīdzētu portāla lietotājiem. Tāpat projekta ietvaros plānots izstrādāt botu publisko bibliotēku informācijas sistēmām.