21. gadsimta medicīna ļāvusi ne tikai paildzināt cilvēka dzīvi ar efektīvāku diagnostiku un slimību ārstēšanu, kā arī padziļinātāku izpratni par profilaksi, bet arī glābjot cilvēka dzīvību brīžos, kad sekas var būt letālas. Atdzīvināšana jeb reanimācija ir viens no vērienīgākajiem medicīnas sasniegumiem. Pateicoties tehnoloģijām, aparatūrai, medikamentiem un mediķu prasmēm, ir iespēja atjaunot dzīvībai svarīgu orgānu un orgānu sistēmu darbību. Kā tas notiek? Par cilvēka ķermeni un mediķu darbu pašos kritiskākajos brīžos, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta reanimatologs Rīgas Stradiņa universitātes docents Reinis Balmaks.

Sociālo tīklu aktivitātes var sniegt informāciju par slimību izplatību

Visu redzošā acs mūsdienās dzīvo ne tikai Džordža Orvela grāmatās, bet arī internetā un tur mūsu aktivitātēm var izsekot gan ļaunprāši, gan arī organizācijas itin noderīgu datu ievākšanā, piemēram, noskaidrojot, ko par slimību izplatību konkrētā reģionā var ziņot sociālā tīkla Twitter lietotāju ieraksti?

Izrādās, tvīti un cits sociālo mediju saturs, ko radām ik dienas, varētu itin labi kalpot agrīnu slimību izplatību izziņošanai, piemēram, epidēmiju un depresiju uzliesmojumu gadījumā. ASV Zinātnieku komanda no Klusā okeāna Ziemeļrietumu nacionālās laboratorijas veikuši kādu savdabīgu pētījumu - analizējuši vairāk nekā 170 miljonus twittera ierakstu un pēc noteiktiem algoritmiem meklējuši tajos gan vārdus, gan emocijas, kas ziņo par cilvēka pašsajūtu noteiktā brīdī un vietā.

Līdzīgi kā tiešais marketings jau šobrīd pēc atslēgas vārdiem analizē mūsu ziņojumu saturu un tad piedāvā tieši mūsu interesēm un tā brīža vajadzībām vajadzīgās preces, tā arī pētnieki nolēmuši paskatīties, ko par mūsu sajūtām spēj pateikt komunikācija sociālajos tīklos.

Darāmā viņiem tiešām bijis daudz, jo kā izrādās, tad ikvienā mūsu twitera ierakstā iesējams ko secināt par viedokļiem vai emocijām, neatkarīgi no tā, kāds ir šo ziņojumu saturs. Pētījuma autori pat tēlaini to visu nosaukuši par digitālajiem sirdspukstiem, pēc kuriem iespējams izsekot kā noteiktā reģionā cilvēku uzvedība un noskaņojums mainās līdz ar kādas slimības uzliesmojumu sabiedrībā. Lai analizētu konkrētāk twitera ziņojumu saistību ar noteiktām emocijām un veselības problēmām, zinātnieki analizēja 171 miljonu anonīmu twitera ierakstu, kurus bija rakstījuši ASV militārā dienesta personāls un ar viņiem saistītie cilvēki. 25 dažādās vietās Amerikā un vēl sešās vietās ārpus ASV. Jāteic, šis nav pirmais gadījums, kad tiek analizēts sociālo mediju saturs no veselības jautājumu perspektīvas, taču līdz šim vēl nekad tik tiešā veidā neviens nav aplūkojis ziņojumu saturu no noskaņojuma un emociju viedokļa. Datus izdevās iegūt gan analizējot vārdus, kas izsaka emocijas un veselības stāvokli, gan, protams, noskaņu sejiņas, kas nereti tiek pievienotas ziņojumiem. Rezultāti liecina, ka

militāristu vidū daudz vairāk tiek radīti tvīti, kas pauž negatīvu noskaņu vai viedokli, tostarp tādas emocijas kā skumjas, bailes riebumu un dusmas. Zīmīgi, ka negatīvās emocijas tvitera ierakstos vairāk dominējušas laikā, kad reģionā pieaudzis ar gripu slimojošo skaits. Savukārt laikā, kad konkrētā reģionā samazinājās saslimušo skaits, sociālo tīklus saturā vairāk parādījās ziņojumi, kas pauž pozitīvu nostāju.

Lai arī šādai metodei ir gan savi plusi, gan mīnusi, ja šādu datu iegūšanas tehniku nākotnē pilnveidos, iespējams, jau laikus varēsim uzzināt, kurā reģionā ļaudis saskaras ar kādām veselības problēmām vai slimību uzliesmojumiem. Zinātnieki uzskata, ka sociālo tīklu satura analīze palīdzēs daudz ātrāk iegūt datus par gripas epidēmijām, nekā informācijas apkopošana no ārstniecības iestādēm par to, cik daudz cilvēku konkrētajā laikā vēršas pie ārsta ar gripas pazīmēm.

Varam, protams, uz šādu informācijas ieguves veidu raudzīties gan optimistiski, gan kritiski, taču skaidrs ir viens - izskatās, ka ieraksti sociālajos tīklos par mums pastāsta daudz vairāk nekā mēs domājam.

Vairāk par šo pētījumu varat lasīt interneta vietnē sciencealert.com.