Cilvēka organisms un tā sistēmas mūsu dzīves laikā noveco un tiek bojātas, taču mūsdienu medicīnas lielais pienesums ir dažādu biomateriālu radīšana, kas ļauj uzlabot dzīves un kustību kvalitāti. Putna knābis, koka stumbrs, zirnekļa uzvīts tīkls vai lipīgs sekrēts, ko radot, kukaiņi notur sevi augšpēdus – tie ir piemēri tam, kā daba cilvēku iedvesmo radīt materiālus, kas būtu īpaši izturīgi un elastīgi. Nolauzts zobs, bojāti audi vai kauli, tos mūsdienās var aizstāt ar mākslīgi radītiem, taču, kā šādi biomateriāli top un kā notiek izpēte lai radītu jaunus implantus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskā universitātes Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča.

Biomateriāls var būt laboratorijā sintezēts, gan no dabas paņemts, galvenais, lai tas labi saderētu ar cilvēka organismu. Tas izklausās vienkārši, bet tas ir sarežģītākais, lai taisītu cilvēka rezerves daļas, norāda Dagnija Loča.

Nanotehnoloģijas medicīnā

Lai gan nanomedicīna ir tikai pašā attīstības sākumā, jau tagad skaidrs, ka nākotnē arvien vairāk dažādu ārstniecības metožu balstīsies tieši uz tām. Arī Latvijā notiek medicīniskie pētījumi, kuros izmēģina nanotehnoloģijas. Par nanomedicīnu stāsta Rīgas Stradiņa universitātes mutes sejas un žokļu ķirurģijas katedras docente Ilze Šalma un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Kaspars Kaprāns.

Nanotehnoloģijas jau tagad izmanto vairākās nozarēs – inženierzinātnēs, informāciju tehnoloģijās, materiālzinātnē un arī medicīnā. Nano medicīnas pētījumi tiek veikti arī Latvijā. Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem un Polijas pētniekiem nesen veicis pētījumu par nano tehnoloģiju izmantojumu zobu implantu apstrādē.

Putekļu, salvešu un ēdienu saistība ar alerģijām

Kā bērniem veidojas alerģija pret kādu ēdienu? Zinātnieki šo jautājumu jau labu laiku pēta, un izskatās, ka pie vainas varētu būt dažādu faktoru kombinācija, kur neiztikt bez putekļiem un pat mitrajām salvetēm. Tādu apgalvojumu zinātnieki izteikuši pēc tam, kad veikuši pētījumu ar laboratorijas pelēm. Pētījumā tika pārbaudīta zemesriekstu iedarbība uz pelēm un izrādījās, ka putekļu un ādas alergēnu klātbūtnē zemesrieksti rada izteiktu alerģisku reakciju. Proti, viss, kas samazina ādas aizsargslāni, dažādas ziepes un zīdaiņiem paredzētās mitrās salvetes, iespējams, pastiprina citu alergēnu darbību. Ļoti iespējams, ka tieši ādas alerģijas ir tās, kas aizsāk bērnos alerģiju arī pret pārtikas produktiem. Te gan paši pētnieki uzsver, ka šie papildu faktori ir tikai iespējami alerģiju izraisītāji un pagaidām nav pamata apgalvot, ka būtu atrasta skaidra atbilde, kas īsti ir vainojams pie tā, ka bērni jau ļoti agrīnā vecumā saskaras ar nopietnām pārtikas alerģijām.

Izskatās, ka pie vainas varētu būt arī gēni, jo 35% klīnisko gadījumu bērniem, kuriem bija alerģija pret pārtiku, bija arī ekzēmas paveids - atiopiskais dermatīts. Šīs saslimšanas gadījumā ģenētiski faktori nosaka to, vai un cik daudz noārdās ādas aizsargslānis, un bērns ir vairāk pakļauts ārējās vides ietekmei.

Arī pētījumi ar pelēm pierādīja, ka noteiktas gēnu mutācijas, kas ir saistītas ar dermatītu, ir klātesošas arī pārtikas alerģiju gadījumos.

Lai arī šajā ziņā ir nepieciešami tālāki pētījumi, jau tagad ir skaidrs, ka alerģiju mehānisma izpēte ir ļoti būtiska, lai jau laikus apturētu kādu alerģiju saasināšanos.

Alerģiju uzliesmojums novērots tieši pēdējās desmitgadēs un nekas neliecina, ka šajā ziņā kas būtiski uzlabotos un tās cilvēkus varētu piemeklēt retāk.  Tāpēc meklēt veidus, kā jau laikus tās mazināt vai aizkavēt, ir viens no zinātnieku šī brīža lielajiem uzdevumiem.