Kas ir zem zemes, pa kuru staigājam, un uz kuras būvētas mūsu mājas? Kāpēc metro Rīgā nevarēja būvēt, bet apakšzemes vilcienus tomēr varētu ieviest? Par Rīgas ģeoloģisko kartēšanu, Daugavas seno gultni, dūņām, dolomītu, smiltīm un citām ģeoloģiskām īpatnībām Rīgā, raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar ģeologu Ati Mūrnieku un LU Lietišķās ģeoloģijas katedras lektori, inženierģeoloģi Sigitu Dišleri.

"Nekad neuzzināsim, vai noteicošie bija politiskie apsvērumi, ekonomiskie apsvērumi vai ģeoloģiskie jautājumi bija tie, kas bija pamatā, lai atteiktos no metro būvniecības Rīgā," norāda Sigita Dišlere.

Viens no problemātiskajiem jautājumiem – iespējamās gruntsūdeņu izmaiņas Vecrīgas rajonā. "Kad plānoja būvēt metro izpēte tika veikta rūpīgi, bet jebkura šāda būve tiek projektēta ar inženiertehnisku skatījumu, tad pētīja ģeoloģiskos un ģeotehniskos apstākļus, kas parādā, kādus risinājumus piemeklēt," atzīst Dišlere.

Rīga 20. gadsimta 80. gados iecerēta metro līniju karte.

Atis Mūrnieks atzīst, ka izpēte pirms iecerētās metro būves bijusi nopietna, bet Rīgā metro būves apstākļi bija sarežģīti, iežu noturības dēļ un gruntsūdeņu noturības dēļ. Būvēt bijis iespējams, bet arī šodien Mūrnieks vairāk sliecas teikt, ka Rīgā metro nevajag būvēt. Dišlere piekrīt, ka arī ekonomisko apstākļu dēļ Rīgā metro nebūt izdevīgs.

Sižetā par Rīgu zem Rīgas saruna ar grāmatas „Rīga zem Rīgas” autoru vēsturnieku Andri Cauni. Gan senā Rīgas upe Rīdzene laika gaitā ir aizbērta, gan  kalni, kas apjozuši mūsu galvaspilsētu senatnē, ir norakti, taču ir saglabājušās liecības un pētījumi, kā  šī vieta ir izskatījusies pirms vairākiem simtiem gadu un  kāds reljefs bijis pilsētai. Par slāni zem senās Rīgas pamatiem, stāsta arheologs, vēsturnieks un akadēmiķis Andris Caune.