Nesen par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Gada zinātnieku 2020. gadā ir atzīts Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes (MLĶF) dekāns profesors Māris Turks un tas nu ir svarīgs iemesls, lai aicinātu pētnieku arī mūsu studijā un runātu par pētījumiem, kas izpelnījušies šādu kolēģu novērtējumu.

Veikts pētījums par ražošanas sektoru ietekmi uz notekūdeņu attīrīšanas procesu

Apzināt potenciālos ražošanas sektorus, kas var ietekmēt notekūdeņu attīrīšanas procesus, kā arī meklēt risinājumus, lai šo ietekmi pēc iespējas mazinātu. Ar šādiem izvirzītiem mērķiem starptautiskā Baltijas jūras reģiona līmenī izgaismota problēma, proti, itin bieža situācija, kad notekūdeņu attīrīšanas iekārtām ir papildus slodzes attīrīt rūpnieciskos notekūdeņus. Projekta ietvaros situācija izpētīta Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Kaļiņingradā, un, projektu veidojot, jau bija aplēses par ražošanas nozarēm, kas varētu radīt ietekmi uz kopējo notekūdeņu sistēmu. Situāciju plašāk skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošais pētnieks Sandis Dejus.

Projekta ietvaros Latvijā izveidotas notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas piena pārstrādes uzņēmumā “Latvijas piens”, jo līdz šim, ražojot piena produktus, tīklā tika novadīti augstas koncentrācijas notekūdeņi, un Jelgavā bija problēmas ar notekūdeņu attīrīšanu. Šobrīd slodze uz Jelgavas pilsētas attīrīšanas iekārtām ir samazināta. Bet to, ka dažkārt par lielām finansēm daudz svarīgākas ir zināšanas un komunikācija, pierāda vēl kāds labās prakses piemērs no aizvadītā projekta. Sandis Dejus min gaļas pārstrādes uzņēmumu Igaunijā, kurš pēc intervijas ar projekta īstenotājiem mainījis savu ražošanas procesu, lai ražošanas procesā radītos asiņu atkritumus, kurus iepriekš novadīja notekūdeņos, izmantotu jauna produkta ražošanai.