Zooloģiskais dārzs nav tikai izklaides vieta, kur ļauj aplūkot eksotiskus dzīvniekus, tā nav arī tikai sabiedrības izglītošana. Rīgas zooloģiskais dārzs piedalās arī dažādās aizsargājamo dzīvnieku programmās, kurām pateicoties, vairāki eksotiski dzīvnieki ir nokļuvuši Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Kāds ir šo programmu mērķis, kādās programmās piedalās Rīgas zoodārzs un ko tas dod dzīvniekiem, starptautiskajai sadarbībai un zoodārza apmeklētājiem, raidījumā Zināmais nezināmājā stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas dienesta pārstāvis Māris Lielkalns.

Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzīvo ap 400 dažādu sugu dzīvnieki, no tiem Pasaules sarkanajā grāmatā ir ierakstītas 90 sugas, no kurām savukārt trīs sugas jau ir pasaulē izmirušas - tās ir trīs gliemežu sugas, kas dzīvoja Āzijas tālajos austrumos. Tur viņiem vairs nav vietas, tagad dzīvo zoodārzos. Rīgas zoodārzs piedalās arī šo sugu vairošanas programma ar cerību, ka kaut kad viņus varētu izlaist atpakaļ dabā.

Tāpat Rīgas zodārzs piedalās 30 Eiropas apdraudēto sugu vairošanas programmās

Aizsargājamo dzīvnieku kopēja darbs

Novērošanas kameras, cerība, ka cilvēkam nebūs jāauklē jaundzimušie un tabulu pētīšana, vai kārtējais lolojums atbilst noteiktajiem pavairošanas datiem: tā pāris vārdos var aprakstīt aizsargājamo dzīvnieku kopēju darbu zooloģiskajos dārzos. Par to kā mūsu zoodārzā notiek Amūras tīģeru saglabāšanas un pavairošanas programma, stāsta Rīgas zoodārza dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola.

Pasaules zoodārzu ziņas

Šī gada viena no skaļākajām un diemžēl arī traģiskākajām ziņām zoodārzu tematikā bija plūdi Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, kuru dēļ tika izpostīts zooloģiskais dārzs un bojā gāja vairāk nekā  300dzīvnieku jeb puse no visiem zoodārza iemītniekiem, arī divdesmit lielie kaķi – tīģeri, lauvas un jaguāri.

Laba ziņa - Tbilisi zoodārzs atsācis darbību. Pirmais no zvēriem, kuri apmeklētāji varēja sastapt jau aizvadītajā svētdienā bija nīlzirgs, kurš izspruka sveikā cauri no plūdiem un to laikā netraucēti pastaigājās pa pilsētu.

Taču runājot par zoodārzu nozīmi, noteikti pieminēšanas vērts ir Vārvikas universitātes pētījums. Lielbritānijā zinātnieki veikuši līdz šim apjomīgāko sabiedriskās domas pētījumu par to, kā zooloģiskie dārzi un akvāriji ietekmē sabiedrības attieksmi pret savvaļas dzīvo dabu.

Aptaujājot vairāk nekā 5500 respondentu un ietverot pētījumā 26 zooloģiskos dārzus un akvārijus 19 dažādās valstīs, noskaidrots, ka pirms zoodārza vai akvārija apmeklējuma cilvēku zināšanas par dabas daudzveidību bijušas nepilniem 70 procentiem apmeklētāju, kamēr pēc apmeklējuma par dabu informēto skaits pieaudzis līdz 75 procentiem. Interesanta saistība novērota arī aptaujājot cilvēkus par viņu gatavību iesaistīties dabas sargāšanas aktivitātēs: pirms zoodārza apmeklējuma gatavību darboties izteikuši 50,5 procenti aptaujāto, pēc apmeklējuma aktīvo dabas sargātāju skaits pieauga līdz teju 59 procentiem.

Nākamais solis pētniekiem ir atrast saistību starp cilvēku vēlmi darboties un reālo darbību uzsākšanu – veicinot noteiktu vērtību iesakņošanos sabiedrībā un mainot cilvēku uzvedību. Pētījums veikts ar mērķi sasniegt ANO izvirzītos uzdevumus, proti, panākt, ka līdz 2020. gadam ikviens iedzīvotājs ir zinošs un informēts par dabas daudzveidības nozīmi un nepieciešamību.