Glāzgovas klimata konference ir noslēgusies, uzliekot starptautiskai sabiedrībai jaunus mājasdarbus, tostarp mazināt akmeņogļu izmantošanu enerģētikā un mazināt mežu izciršanu, kas atsevišķos pasaules reģionos notiek nepieredzētā apmērā. Taču lielai daļai pasaules iedzīvotāju, tostarp arī Latvijā šis politiskās diskusijas šķiet tālas un viņu dzīvi neskarošas. Bet klimata pārmaiņas notiek jau šodien, tās notiek straujāk nekā līdz šim cilvēces vēsturē un to radītās vides problēmas būs mūsu ikdiena turpmāko dzīvi.

Ar šādu ziņojumu zinātnieki jau vairākas desmitgades zvana trauksmes zvanus, taču iekustināt 7 miljardus uz aktīvāku rīcību, lai pielāgotos un iespēju robežās mazinātu sekas, kļūst aizvien grūtāk. Rīgas Stradiņa universitātē veiktā pētījumā skaidrots, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret klimata pārmaiņām un vai arī mēs noskatāmies uz šo procesu no malas, neizjūtot draudus, par kuriem runā klimata pētnieki. Ar pētījumu raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Rīgas Stradiņa Universitātes doktorante, Eiropas studiju fakultātes pētniece Vineta Kleinberga.

Iepazīstinot ar pavasarī veiktas aptaujas rezultātiem, Vineta Kleinberga, norāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju – 86% - piekrīt apgalvojumam, ka klimata pārmaiņas ir reālas un notiek.

„Tajā pašā laikā ir nianses, ja runājam par mērogu vai jautājumu prioritāti. Dati liecina, ka lielākā daļa respondentu – 83% – uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma pasaulē, 53% uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma Latvijai. Tikai 27 % uzskata, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma pašam vai savai ģimenei,” skaidro Vineta Kleinberga.

„Problēma it kā samazinās, jo vairāk tā mums tuvinās,” vērtē Vineta Kleinberga.

RSU veiktajā aptaujā klimata pārmaiņas kā prioritāru problēmu, izvēloties, kura būtu nopietnākā problēma pasaulē, par tādu atzīst tikai 6% respondentu un tā ierindojas 6.vietā aiz infekcijas slimībām, ekonomiskās situācijas, bruņotiem konfliktiem, nabadzības, bada, dzeramā ūdens trūkuma un starptautiskā terorisma.

„Mēs atšķiramies no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvija šajos radītājos ir zemākajās vietās ES. Latvijas iedzīvotāju apziņā klimata pārmaiņas ir salīdzinoši daudz mazāka problēma nekā ES vidēji, nerunājot par Ziemeļvalstīm un Vāciju,” komentē Vineta Kleinberga.

Pētniece vērtē, ka cilvēkiem ir grūti iedomāties, ko viņš varētu izdarīt, lai klimata pārmaiņu samazināšanās būtu redzam viņa dzīves laikā.

Tāpat viņa norāda, ka Latvijā klimata pārmaiņas arī nav politisko partiju dienaskārtībā, un tas lielā mērā saistīts postkomunistisko pāreju. Ir grūti ieviest retorikā klimata pārmaiņu tematiku, ja jautājums iepriekš vispār nav dominējis. 

„Ir salīdzinoši grūti runāt par klimata pārmaiņām vai motivēt sevi un citus, ja nav bijusi personiska pieredze saistībā ar klimata pārmaiņām. Īpaši tas sakāms par valstīm, kur daudz akūtākas ir citas problēmas, un Latvijā pieder pie tām. Latvijā nozīmīga problēma ir sociālā nevienlīdzība un šādos apstākļos ir grūti teikt, ka klimata pārmaiņas, kas ir salīdzinoši netverams fenomens, ir draudošākais,” vērtē Vineta Kleinberga.