Rīgas Stradiņa Universitātes pētnieki ir atklājuši līdz šim vēl neapzinātu gēnu mutāciju, kas veicina pārmantotā krūts vēža attīstību. Par šo atklājumu un izaicinājumiem saistībā ar krūts vēža pētniecību Latvijā un citviet pasaulē saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Ķirurģijas katedras asociētais profesors un Onkoloģijas institūta vadošais pētnieks Arvīds Irmejs.

Latvijas zinātnieku atklājumi par laimes hormoniem

Par laimes hormoniem jeb endorfīniem ir atbildīgas ne tikai mūsu smadzenes, bet šie hormoni rodas arī cilvēka zarnu traktā, kā mikroskopiskie organismi, kas mājo zarnu traktā ietekmē mūsu veselību un labsajūtu un ko jaunu Latvijas zinātnieki ir atklājuši par šiem organismiem, skaidro molekulārā bioloģe Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Ilze Elbere.

Ne reizi vien raidījumā Zināmais nezināmajā esam stāstījuši par mikrobiomu, proti, par to visu sīksīko, ar neapbruņotu aci nesaskatāmo būtņu kopumu, kas mīt mūsu organismā un ir atbildīgs par to, kā mēs jūtamies. Mikrobioms gan atvaira slimības, gan ietekmē imūnsistēmu, vienvārdsakot ir visai atbildīgs par to, kā mēs jūtamies. Un esam arī stāstījuši par projektu, ko realizē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, proti, zinātnieki sadarbībā ar brīvprātīgajiem pēta zarnu mikrobiomu, tādējādi palīdzot saprast, kāds ir tieši Latvijas iedzīvotājiem raksturīgais zarnu mikrobioms un kā potenciāli mainot mikrobioma sastāvu var samazināt ar to saistītās saslimšanas un veselības problēmas, un prognozēt medikamentu efektivitāti un blakusparādības. Un viens no pētījuma objektiem ir cilvēki, kas sirgst ar cukura diabētu.

Ilze Elbere atklāj, ir novērots, ka tieši Latvijas cukurslimniekiem ir visai atšķirīgs zarnu mikrobioms, un mūsu pētnieki ir pamanījuši, ka tieši II tipa cukura diabēta pacientiem Latvijā lietojot zāles – metaformīnu, tomēr trūkst viena laba zarnu baktērija.

Tomēr mēs paši ar savu dzīvesveidu varam uzlabot šo savu zarnu dzīvotni. Kā teic Ilze Elbere, ir jāatceras, ka mikrobioms, atšķirībā no mūsu ģenētiskā materiāla, ir maināms un viens no veidiem, kā to darīt, ir uzturs, fiziskās aktivitātes un citi dzīvesveida aspekti. Bet uzturs noteikti būs primārais un, jo daudzveidīgāks būs mūsu uzturs, jo daudzveidīgāks būs arī mūsu zarnu mikrobioms.

Atgādinām, ka pētījums arvien turpinās un zinātnieki aicina tajā iesaistīties plašāku sabiedrību. Vairāk informāciju par šo projektu var atrast internetā.