Sejas maskas un respiratori ienāca mūsu ikdienā tikai ar Covid pandēmiju, lai gan dažu profesiju pārstāvjiem šādu aizsargtērpu valkāšana ir ikdienā. Latvijā tapusi unikāla laboratorija, kurā pārbaudīs, cik efektīvi pret vīrusiem, piesārņojumu, lielu karstumu un citām nelabvēlīgām ārējās vides ietekmēm ir dažādi aizsarglīdzekļi, sākot ar ikvienam zināmajām sejas maskām, līdz specializētiem apģērbiem ugusndzēsējiem un aprīkojumam militārpersonām. Kā tas notiek un kas šajā laboratorijā jau notiek, skaidro RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes Individuālās aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorijas vadītāja Inga Dāboliņa.

Rīgas Tehniskās universitātes Laboratoriju mājā atklāta Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorija, kuras aprīkojums ir unikāls pasaules līmenī. Jaunā laboratorija nodrošinās operatīvu un kvalitatīvu individuālo aizsardzības līdzekļu pārbaudi.

Bagātīgi aprīkotajā laboratorijā ir ap 80 dažādu iekārtu, kas paredzētas gan masku, respiratoru un filtru, gan īpašuzdevumu apģērbu, piemēram, aizsargtērpu un darba apģērbu, kā arī dažādu tekstilmateriālu testēšanai. Laboratorijā, ir, piemēram, dažādas iekārtas, kas ļauj pārbaudīt sejas aizsargmasku, respiratoru un filtru noturību pret dažāda veida piesārņojumu, noteikt to mehānisko izturību, mikrobioloģisko tīrību. Ir iekārtas, kas ļauj pārbaudīt CO2 noplūdi respiratoros, maskās vai filtros, lai noteiktu aizsarglīdzekļu efektivitāti dažādu saslimšanu uzliesmojumos. 

Laboratoriskās iekārtas imitē apstākļus, kādos ilgstoši atrodas, piemēram, ugunsdzēsēji, karavīri, mediķi, citi īpašo uzdevumu veicēji, kā arī sportisti vai profesionāļi, kuri valkā īpašuzdevumu apģērbu. Tādējādi iespējams testēt dažādu aizsardzības līdzekļu noturību pret paaugstinātu karstumu, mitrumu, dažādiem ķermeņa šķidrumiem, ar kuriem jāskaras, piemēram, mediķiem operāciju zālē, lai gūtu pārliecību, ka cilvēki, kuri diendienā cīnās par citu cilvēku veselību un dzīvību, nepakļauj riskam savējo. Atsevišķas iekārtas arī imitē, piemēram, cilvēka elpošanu un svīšanu. 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta rašanās vēsture

Skaļas sirēnas, operatīva mediķu brigāde, īss un centralizēts palīdzības izsaukšanas numurs - šādi var raksturot neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu mūsdienās. Bet ne jau vienmēr tā ir bijis. Automašīnām senāk plīvojuši karodziņi kā zīme mediķu brigādei, palīdzības izsaukšanai vienā valstī pastāvējuši dažādi numuri - šīs un vēl citas pazīmes šķir mūs no agrākiem laikiem. Kur un kā vēsturiski sākusies neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana?

Pārskatu par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sistēmas rašanos sniedz Mārtiņš Vesperis, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta sistēma ir salīdzinoši jauna. Tā sākas ar vienu notikumu - 1881. gada 9. decembrī Vīnes operā notiek liels ugunsgrēks. Protams, pirms traģiskā notikuma Vīnē organizētai medicīniskai palīdzībai bijuši priekšteči, un pētnieks norāda, ka tos var meklēt jau senā medicīnas vēsturē. Kā piemēru viņš min situācijas, kad ārstiem vai viņu palīgiem bija jāsniedz palīdzība cilvēkiem pēc soda izpildes. Ja tika piemērots sods rokas nociršana, ārstam bija jāaptur asiņošana, jo sodītajam cilvēkam bija jāpaliek dzīvam. Arī Rīgā vēl krietnu laiku pirms 1904. gadā atvērtās Rīgas ātrās ārsta palīdzības stacijas bijuši aizmetņi glābšanas iestādei.