Inženieriem uzticamies dažādos jautājumos, gan risinot sadzīviskus jautājumus, gan sarežģītu būvju un iekārtu izstrādē, no viņiem arī sagaidām ātrus risinājumus kritiskās situācijās, kas attiecināmas arī uz klimata pārmaiņām. Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta partneris, un sadarbības ietvaros izstrādā jaunas tehnoloģijas, kas ļautu veiksmīgāk pielāgoties klimata pārmaiņām. Kādas ir šīs tehnoloģijas, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta RTU zinātņu prorektors akadēmiķis Tālis Juhna un RTU Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede.

Klimata pārmaiņas pēdējās tūkstošgadēs

Planētas klimats nav pastāvīgs, to jau senatnē ietekmējis cikliskums, kas galvenokārt ir atkarīgs no Saules aktivitātes. Par ledus un starpledus laikmetiem senā pagātnē, kā tie ir izpaudušies un kā zinātnieki nosaka klimata pārmaiņas pagātnē, stāsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors ģeoloģijā un Ezeru un purvu izpētes centra valdes loceklis Normunds Stivriņš.

Normunds Stivriņš rāda temperatūras līkni par pēdējām tūkstošgadēm Latvijas teritorijā. Pirms aptuveni sešiem tūkstošiem gadu te valdīja silts un mitrs klimats, savukārt periods no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum tika dēvēts par mazo ledus laikmetu. Parasti ilgstošas laika apstākļu izmaiņas ir atkarīgas no saules aktivitātes, taču arī vulkānu izvirdumi un meteorīti arī var ietekmēt klimata pārmaiņas.

Normunds Stivriņš, runājot par to, kā klimata pārmaiņas ir ietekmējušas dabas veidošanos vēsturē, rāda kārtainu “sūnu kūku”, kas ir gabals no purva augsnes un kā pozitīvo piemēru min purvus, kur sfagnu sūnas kalpo kā tāds ogļskābās gāzes uztvērējs.

Bet runājot par šodienu, kad klimata pārmaiņu galvenais cēlonis ir cilvēka saimnieciskā darbība, ir interesanti uzzināt, cik lielā mērā tā ietekmē dabas noteikto cikliskumu.