Biedrība "Zaļā brīvība" veikusi sabiedrības aptauju par attieksmi pret attīstības valstu problēmām, apstākļiem, kādos dzīvo cilvēki šajos reģionos un mūsu ikdienas paradumu ietekmi uz cilvēku dzīvi citās valstīs.

Lai cik ļoti mēs dažkārt sūdzētos par dzīvi Latvijā, šejienes ekonomisko, sociālo, politisko situāciju un problēmām veselības aprūpē, neapšaubāmi pasaulē ir valstis, kur krietni lielākai iedzīvotāju grupai nav pieejama vesela virkne resursu. Tas var būt gan veselības un izglītības pieejamības trūkums, tas var būt politiskās brīvības un tiesību trūkums, bet tas var būt pavisam triviāli - dzeramā ūdens un tīras, drošas pārtikas trūkums. To it kā apjaušam, šad un tad par to atceramies redzot bildēs vai video cilvēku dzīvi šajos reģionos, taču - cik daudz zinām un gribam zināt par attīstības valstu iedzīvotāju likteņiem, cik ļoti spējam saistīt savu dzīvi ar cilvēku dzīvēm tālu prom no Latvijas un cik ieinteresēti esam attīstības valstu cilvēku likteņos, dzīves apstākļos, politiskajā un sociālajā dienaskārtībā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro vides zinātņu doktors, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga un šīs biedrības projektu vadītāja Ingrīda Strazdiņa.

Aptauja rāda, ka cilvēki uzskata, ka mums nav jāiesaistās citu valstu problēmās, jo paši esam nabadzīgi. Bieži vien ērtāk ir dzīvot savos stereotipos, nekā kaut ko mainīt. Neesam gatavi iesaistīties un kaut mainīt.

Tomēr godīgās tirdzniecības marķējumu atpazīst vairāk cilvēku.

Iespējas izteikt emocijas virtuālajā vidē

Sarunā ar cilvēku, kurš presē nodēvēts par Emociju pavēlnieku. Ko gan nozīmē tās krāsainās sejiņas, ar kurām digitālajā saziņas vietnē cits citam paskaidrojam - esam skumji, priecīgi vai svētku noskaņās. Smaidiņus jeb emociju ikonas pamatīgi ir izpētījis interneta enciklopēdijas - Emojipedia autors Džeremijs Burgs.

Emocijikonu enciklopēdiju Džeremijs sācis veidot pirms pieciem gadiem, kad iedomājies hmm, ko gan nozīmē tas smaidiņš. Daži pat bija tik mazi, ka nevarēja tos saskatīt.

„Man par brīnumu, neviens iepriekš nebija izveidojis vietni, kur var noskaidrot, ko katra emociju ikona nozīmē un kā izskatās uz visiem viedtālruņiem. Un tajā naktī es sāku veidot Emojipediu," stāsta Džeremijs. Pirmajā versijā, es būšu godīgs, vienkārši pats izdomāju simbolu nozīmes, piemēram, o, tas smaidiņš izskatās bēdīgs, un tas vēl bēdīgāks un tā tālāk.  Un tad es atklāju, ka ir vesels lērums cilvēku, kas piedēvē šiem simboliem oficiālus nosaukumus un tad es nodomāju, nu, lai būtu pieklājīgi, jāpieliek klāt vismaz oficiāls nosaukums, un tā tas sākās. Tas sākumā bija kā hobijs. Pirmajā gadā neviens tam nepievērsa uzmanību, bet tad nedaudz vēlāk visi bija kā traki par emociju ikonām. Gāja tik labi un mani tas aizrāva tik ļoti, ka domāju - jāpamet darbs un jānodarbojas tikai ar to."

Attēlā: Ieva Upīte un Džeremijs Burgs.

Šobrīd Džeremija Burga Emojipediā var atrast visas emociju ikonas. Pašlaik pasaulē ir 2666 emocijikonu. Lielākoties cilvēkiem vairāk patīk smaidiņi, droši vien tāpēc, ka tie ir visekspresīvākie.

„Populārākā emocijikona pēdējo piecu gadu laikā ir visiem zināmā, kur smejas un no smiekliem birst asaras,” atklāj Džeremijs Burgs. „Tā ir bijusi populārākā gan sociālajā tīklā Facebook, Twitter. Katrā lielākajā platformā. Arī cilvēks, kas rausta plecus ir populārs, to visbiežāk cilvēki meklē emojipediā, bet smejoši raudājošā seja noteikti ir vispopulārākā.

Pašam Džeremijam vislabāk patīk smaidiņš, kas ir apgriezts kājām gaisā. Ir tāda smaidoša seja, bet ar kājām gaisā. Tas pat neko nenozīmē, it kā apmulsums, varbūt sūtītājs joko, varbūt nejoko, bet to var lietot ziņas beigās, kā tādu draudzīgu joku. Man patīk, liekas tāds neskaidrs.

Džeremijs ir arī izveidojis nacionālo emocijikonu dienu. iPhone telefonos kalendārā tā parādās 17.jūnijā - internacionālā emociju ikonu diena.

Par Latvijas emocijikonu lietotājiem Džeremijs bilst, ka mūsu valstī cilvēki vairāk lieto smaidīgās sejas saziņā, nekā jebkur citur pasaulē. „Super, Latvija! Un arī Latvijas karogs ir lietots vairāk nekā jebkur citur, kas gan ir tikai loģiski. Es varu teikt tikai to labāko  un iesaku lietot vairāk emocijikonas,” bilst Džeremijs Burgs.

Pašlaik populārākā emocijikona 2018. gada 3. janvārī ir cilvēks, kas rausta plecus - cilvēks neziņā, otrajā vietā ir sirds simbols sarkanā krāsā un trešajā vietā - svētku salūts.

Cik apmierināti ar dzīvi cilvēki bijuši aizvadītajā gadā?

Skaidrs, ka tas, kā mums klājas un cik laimīgi un apmierināti jūtamies vistiešākajā mērā ir saistīts ar privāto dzīvi un personīgiem pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem, taču it visas mūsu dzīves jomas ietekmē dažādi sociāli apstākļi, kuros aizvadām savu dzīvi.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD 2017. gada labklājības novērtējums nav pārāk iepriecinošs - attīstība, kas bija vērojama uzreiz pēc krīzes, ir apstājusies un visticamāk varam gaidīt labklājības regresiju.

Pētījumā arī īpaši aplūkoti nevienlīdzības radītāji - vidēji 13 procenti no visiem OECD valstu iedzīvotājiem ir dzimuši ārzemēs, un migrantu vidū liela daļa ir gan augsti kvalificēts darbaspēks, kas meklē jaunas karjeras iespējas, gan ļaudis, kas bēg no trūkuma un kara plosītām teritorijām. Migrantu ienākumi ir vidēji par 25 procentiem zemāki, nekā vairumam OECD valstīs dzīvojošo, tāpat arī migrantu labklājības līmenis ir uz pusi mazāks, nekā pārējiem.

Runājot par uzticību valsts iestādēm, pētījums atklājis, ka pastāv plaisa starp iestādēm un cilvēkiem, kam tās kalpo.

Bet ir arī pozitīvas tendences, kas vērojamas pasaulē – kopumā cilvēka dzīves ilgums pieaug un tāpat pieaug arī mājsaimniecību ienākumi un drošības līmenis. Lai arī arvien vairāk cilvēku vairs nedzīvo antisanitāros apstākļos, problēmu, ko risināt netrūkst – priekšā vēl daudz šķēršļu, ar kurām jātiek galā pasaules valstu valdībām. Tāpēc atliek vien cerēt, ka šajā gadā vismaz daļa no problēmām tiks atrisināta.