Tie, kuri tic astroloģijai un horoskopiem, droši vien jau zina, ka drīz, 24. janvārī, atbilstoši ķīniešu horoskopam, sāksies astroloģiskais žurkas gads. Par astroloģiju šoreiz nerunāsim, taču žurkas gan ir atsevišķas sarunas vērti dzīvnieki. Kā tās ir spējušas piemēroties, izdzīvot dažādos apstākļos un vai šodien no tām joprojām jābaidās? Žurkas raidījumā Zināmais nezināmajā palīdz iepazīt Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētā profesore Tatjana Zorenko.

Daži fakti par žurku

• Tas, ka žurkas ir kļuvušas par kosmopolītisku sugu, galvenokārt saistīts ar cilvēku.
• Žurka pēc būtības ir visēdājs un tās gremošanas sistēma ir piemērota dažādai barībai.
• Žurkas neēd to, ko nepazīst, pakāpeniski iepazīst pārtiku un tad gan ēd daudz ko.
• Žurkas dzīvē lielā mērā ir saistīta ar to, ko ēd cilvēks.
• Žurka ir ārkārtīgi tīrīgs dzīvnieks. Dienas laikā desmitiem reižu kažoks tiek iztīrīts, ķepiņas un purns nomazgāts, jo tādā agresīvā vidē, kādā mājo žurka, izdzīvot netīram nav iespējams.
• Žurkas ir ļoti sabiedriski dzīvnieki. Dzīvo bariņā un izmanto tā priekšrocības. Vasarā vairāk dzīvo pāros, bet ziemā, kad apmetās ēkās, valda hierarhija un dzīvo sabiedrībā.
• Nav pareizi teikt, ka žurkas pārnēsā slimības. Žurkas pārnēsā blusas, kas savukārt pārnēsā slimības.
• Melnā žurka Eiropā ieradās apmēram 10.-12.gadsimtā, pelēkā žurka Latvijā parādījās tikai 18.gadsimtā. Bet pelēkā ir izkonkurējusi melno un tagad dominē.
• Žurkai ir augsts intelekts un spējas mācīties. Pētījumi rāda, ka cilvēks nevar izdomāt nevienu labirintu, kuru žurka nevarētu iziet.
• Žurkas ir lieliski un patīkami mājdzīvnieki.

Gada kukaiņi – ziedmušas un Gada bezmugurkaulnieks – ornamentētā pļavērce

Jau 22. reizi Latvijas Entomoloģijas biedrība izraugās Gada kukaini, bet kopš 2008. gada arī citu gada bezmugurkaulniekus, lai izglītotu sabiedrību par Latvijas dabu un aicinātu dabas vērotājus un fotogrāfus būt īpaši acīgiem. Tas ļauj zinātniekiem iegūt vairāk informācijas kukaiņu izpētei un veikt pasākumus to aizsardzībai. Kas šogad izpelnījies Gada kukaiņa un Gada bezmugurkaulnieka nosaukumu, atklāj entomologs Voldemārs Spuņģis un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektors, entomologs un Latvijas Entomoloģijas biedrības Gada kukaiņa koordinators Kristaps Vilks.

Abi pētnieki rāda izdevumus, kuros redzami šī gada varoņi. Gada kukaiņi – ziedmušas un Gada bezmugurkaulnieks – ornamentētā pļavērce.

Voldemārs Spuņģis min, ka ērces kopumā sabiedrībā ir negatīvais tēls kā dažādu slimību pārnēsātājas, tomēr tās jebkurā gadījumā ir neatņemama dzīvās dabas sastāvdaļa, jo tieši tāpat iekļaujas barības ķēdē – tās ēd pašas, un arī ērces kāds ēd. Par to, kur sastapt ornamentēto pļavērci un kā to atšķirt no citām ērcēm, turpina Voldemārs Spuņģis.

Ikviens ir aicināts sniegt informāciju par ornamentēto pļavērci gan rakstiskā veidā, gan sūtot fotogrāfijas uz e-pasta adresi voldemars.spungis@lu.lv, kā arī portālā „Dabasdati.lv”. Starp citu, ērces var ievākt, ievietot plastmasas aizspiežamā maisiņā un sūtīt pa pastu Latvijas Entomoloģijas biedrībai.

Tāpat arī par ziedmušām sabiedrība aicināta ziņot un sev interesējošos jautājumus sūtīt uz e-pasta adresi kristaps.vilks@lu.lv. Būdams Gada kukaiņa koordinators, Kristaps rosina sekot līdzi ierakstiem Latvijas Entomoloģijas biedrības „Facebook” lapā un portālā „Dabasdati.lv”, jo tur plānots katru mēnesi izcelt kādu ziedmušu dzīves īpatnību un interesentiem piedāvāt iespēju izmēģināt spēkus dažādos konkursos, lai labāk iepazītu ziedmušas.