Vidēji viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada 300 kilogramus atkritumu un, lai arī jaunākās aptaujas liecina, ka atkritumus šķirojam cītīgāk, vairums no šiem 300 kg šā vai tā nonāk poligonos. Poligonu izmēri arīdzan nav bezgalīgi, turklāt Eiropas Savienība, cīnoties pret atkritumu radīto piesārņojumu, paredz, ka līdz 2035. gadam poligonos drīkstēs nonākt tikai desmitā daļa atkritumu. Šobrīd Latvijā tas šķiet nereāls mērķis un, lai mazinātu atkritumu noglabāšanu, viens no risinājumiem ir atkritumu sadedzināšana. Taču, cik ilgtspējīgs ir šis veids un kādus riskus tas rada? Ieguvumus un zaudējumiem vērtē un ar pasaules pieredzi raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Jānis Brizga un biedrības " Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija" valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere.

„Gribētos ierobežot vēlmi dedzināt un būvēt dedzināšanas objektus Ventspilī un citur,” norāda Rūta Bendere. Viņa min, ka ir uzbūvētas atkritumu sadedzināšanas rūpnīcas  Lietuvā un Igaunijā, ka Latvijā ir cementa rūpnīca „Cemex”, kas izmanto dedzināmos atkritumus. Ir arī jābūt stingrai kontrolei, kas tiek dedzināts un kas nokļūst emisijās gaisā un paliek pelnos.

Arī Jānis Brizga iebilst pret atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvi Latvijā, jo iekārtas ir nepārtraukti jādarbina, tas nevar darboties uz pusslodzi un iedzīvotāji līdz ar nebūs ieinteresēti šķirot, bet nodot sadedzināšanai plastmasas atkritumus.

„Publiskos līdzekļus šādos objektos nevajadzētu paredzēt, tos vajadzētu ieguldīt šķiroto atkritumu pārstrādē,” uzskata Jānis Brizga.

Brizga arī norāda, ka Latvija ir viena no retajām valstīm, kur nav ieviesta atkritumu dedzināšana un pie tā vajadzētu arī palikt. Līdzekļus investējot pārstrādes iekārtās, vides ieguvums un sabiedrības ieguvums būtu lielāks.

Biedrības “Zaļā brīvība” un “Zero Waste Latvija” atklātā vēstulē vērsusies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Saeimas Eiropas lietu komisijas ar lūgumu rīkoties, lai mainītu Latvijas pozīciju sarunās par ES nākamā daudzgades budžetā līdzfinansējamām aktivitātēm no Kohēzijas fonda attiecībā uz sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtām. Sadzīves atkritumu sadedzināšana enerģijas ieguvei Latvijā nelīdzēs sasniegt ES uzliktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus, kā arī radīs citas nelabvēlīgas sekas gan attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, gan vides kvalitāti un cilvēku veselību.