Raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par vikingiem. Vispirms sižets par vikingus slavinošām sāgām, par kurām stāsta LU Humanitāro zinātņu fakultātes Skandināvistikas katedras vadītājs Ivars Orehovs. Cik dzīvs vikingu tēls ir literatūrā, cik daudz un kurā laikā saskaramies ar vikingiem skandināvu literatūrā.

Savukārt kopā ar vēsturnieku, apgāda Zvaigzne ABC vēstures projektu vadītāju Valdi Klišānu sarunāsimies vikingiem Austrumeiropā un  Krievzemes izcelsmes problēmām. Vikingi, šķiet, bijuši visur un ko tikai nav paveikuši - Anglijā neskaitāmi ciemi un uzvārdi liek domāt, ka te savulaik bijuši apmetušies vikingi uz dzīvi, arī Francijā ne viens vien vikings apņēma savulaik sievu. Bet ko viņi darīja Austrumeiropā un kāda bijusi vikingu loma Krievzemes vēsturē?

Vēl par dažām vietām Austrumeiropā, kas cieši saistās ar vikingu laiku. Gardarīke ir sena, taču ģeogrāfiski nemaz ne tik tāla vieta – Gardarīke ir sens Austrumeiropas ziemeļu daļas apzīmējums, kas skandināvu sāgās minēts jau no 7. gadsimta. Un šī Austrumeiropas daļa ir ļoti cieši saistīta ar Krievzemes vēsturi! Gardarīke pirms vairāk nekā tūkstoš gadiem bija līdztiesīgu ķēniņu karadraudžu savienība, kas piedalījās kopīgos karagājienos. Šie līdztiesīgie ķēniņi bija Rurika dzimtas kņazi - bet pats Ruriks, saukts arī par Rjuriku vai Roriku dzīvoja ap 830. - 879. gadu un bija leģendārais rūsu karavadonis. Pateicoties viņam, vēlāk veidojās daudzas varjagu-krievu kņazu un lielkņazu dinastijas.

Saskaņā ar senāko krievu hroniku, Rūriks ap 860. gadu tika ievēlēts par Novgorodas valdnieku, bet pēc viņa nāves Rūrika pēctecis kņazs Oļegs atņēma Kijevas pilsētu hazāriem, un vēlāk, pēc Kijevas kņaza kristīšanās 988. gadā visā Krievzemē virzienā uz ziemeļiem pakāpeniski izplatījās kristietība un kirilicas raksts.

Uzskata, ka vārds „Gardarīke” ir cēlies no divu vārdu salikteņa — “Garðd” („pilskalns”, vēlāk saukts par „pilsētu”) un "ríki" jeb („zemi”, vēlāk sauktu par „valsti”). Domājams, ka Gardarīke bijusi īpaša ar saviem daudzajiem nocietinātajiem pilskalniem, kas tai devis apzīmējumu mutvārdu sāgās. No vārda „garda“ ir cēlies arī krievu vārds „gorod“ (pilsēta). Un ne velti ar vārdu "Gardar" vikingu teikās apzīmētas visas zemes uz austrumiem no Skandināvijas, kas sauktas arī par Austrumu ceļu. Zīmīgi, ka par Ziemeļu ceļu jeb Nord vegri senatnē saukts ceļš Norvēģijas virzienā.

Gardarīkes pilskalnu nosaukumi pie upju ceļiem ir mūsdienās labi zināmas vietas. Piemēram, Kijeva, Novgoroda… Viens no Gardarīkes pilskalniem bija arī Daugmale! Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semi-galliae jeb Zemgales osta. Arheologi konstatējuši, ka savā pastāvēšanas laikā pilskalns vismaz 14 reizes nodedzis. Pirmie cilvēki uz dzīvi te apmetušies 2. gadu tūkstotī p.m.ē. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un paši varjagi.