Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunas par vidi. Vispirms par to, vai rūpes par vidi un dabu varētu vienot sabiedrību. Otrajā daļā diskutējam par jaunākajām tehnoloģijām biogāzes ražošanā. Nereti industrijai varēja pamatoti pārmest, ka gluži zaļa tā zaļās enerģijas ražošana nesanāk. Kādas ir jaunākās vēsmas?

Nereti lauksaimniecības nozare tiek pelta par izmešu daudzumu, ko tā rada atmosfērā un jāsaka, ka pārtikas ražošana gribot negribot noved pie siltumnīcefekta gāzu izmešanas Zemes atmosfērā. Taču ko šī nozare var darīt, lai izmešu daudzumu mazinātu, vienlaikus radot enerģiju, par to saruna, pievēršoties jaunākajiem atklājumiem biogāzes ražošanā. Raidījuma viesi: zemnieku saimniecības “Vecsiljāņi” vadītājs Juris Sprukulis un Rīgas Tehniskās universitātes pētniece, eksperte biometāna jomā Kristīne Veģere.

Vides jautājumu risināšana - platforma sabiedrības integrācijai

Vēl salīdzinoši nesen, sekojot zviedru skolnieces Grētas Tunbergas aicinājumam, jaunieši Latvijā devās protesta gājienos, lai pievērstu uzmanību klimata krīzei un pieprasītu zaļās politikas veicināšanu. Lai gan gājieni vienoja pat vairākus simtus jauniešu, Latvijas Dabas fonda nesen īstenots pētījums uzrādījis, ka tieši krievvalodīgie jaunieši mazāk iesaistās pasākumos un organizācijās, kas vērstas uz vides un klimata saglabāšanu. Par šiem un citiem rezultātiem, ko fonda pārstāvjiem izdevās iegūt pētījumā, stāsta Latvijas Dabas fonda Komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa. Pārdomās par vidi kā platformu veiksmīgai sabiedrības integrācijai dalās Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

„Komunikācija dabas aizsardzībai kļūst arvien svarīgāka, tikpat svarīga, kā fiziskās darbības, ko veicam atjaunojot dzīvotnes un aizsargājot sugas," skaidro Liene Brizga-Kalniņa. "Mēs arī domājām par mūsu mērķa auditorijām un sapratām, ka ļoti neskaidra ir tieši Latvijas krievvalodīgā auditorija. Radās projekts, kura ietvaros veicām Latvijas krievvalodīgo jauniešu izpēti. Tajā balstoties, tika radīts ieskats, ko un kā domā un dara krievvalodīgie jaunieši un ko mēs un citas organizācijas, kas strādā ar vides jautājumiem, varētu darīt, lai šo auditoriju labāk iesaistītu."

Pētījums „Dabas un klimata jautājumu komunikācijas stratēģija darbam ar krievvalodīgu jauniešu auditoriju” īstenots divās daļās. Vispirms organizētas fokusgrupu diskusijas astoņās skolās Latvijas pilsētās, nosedzot visus novadus. Komunikācijai ar jauniešiem pētniece izmantojusi krievu valodu, un, balstoties pirmajos iegūtajos datos, izveidota aptaujas anketa internetā, un rezultāti saņemti no vairāk nekā 20 skolām ar krievu valodu kā mācību valodu.

Pētījums ikvienam interesentam pieejams Latvijas Dabas fonda mājas lapā.