Šausmu stāsti ir īpaša niša mūsdienu literatūrā un kino. Dažs labs no saviem bērnības un jaunības gadiem atceras pirmās kino kasetes ar Holivudas šausmu filmām, citam spoku žanru izdevies iepazīst ar pirmajām šausmu stāstu grāmatām 90. gados. Taču vai šausmu žanram ir dziļākas un senākas saknes tradicionālajā folklorā? Baisais, spokainais, šaušalīgais - arī šādi elementi sastopami latviešu tautas pasakās. Kāpēc cilvēki laiku laikos ir stāstījuši spoku stāstus un kāda ir šo elementu nozīme latviešu literārajā mantojumā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Ingus Barovskis.

Kas notiek brīdī, kad mums ir bail?

Ja mums nebūtu baiļu, mēs savā dzīvē izdarītu daudz trakulību un muļķību. Bailes mūs gan pasargā no nopietniem kaitējumiem, bet atrašanās baiļu stāvoklī mūs padara tramīgus, atzīst Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors un Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters. Viņš stāsts par baiļu rašanos, baiļu sajūtas fizioloģiskajām un psiholoģiskajām izpausmēm un to pārvarēšanu. 

19. gadsimta britu dzejnieks Roberts Braunings ir teicis, ka "Bailes, tāpat kā ticība,  cerība un  mīlestība - veido cilvēci". Tieši tā - bailes mājo mūsos līdzās visām citām emocijām. Jautājums, kā cilvēkam izbalansēt starp baiļu duālo dabu, kad tās mūs pasargā no pārgalvības, bet, ilgtermiņā dzīvojot bailēs, tās ievieš satraukumu, depresiju un citas nelāgas izjūtas. Par baiļu anatomiju vairāk stāsta Jurģis Šķilters.

Jau 2006. gadā amerikāņu neirozinātnieki nāca klajā ar pētījumu par to, kā cilvēki uztver objektu un vides formas un konstatēja, ka noapaļoti objekti izraisa pozitīvas emocijas, savukārt asas malas mūsu zemapziņā aktivizē tos galvas smadzeņu apgabalus, kas ir atbildīgi par  baiļu emocijām. Cilvēce evolūcijas procesā ir apzinājusies, ka veidols ar asiem, smailiem stūriem, piemēram, nazis, zobens, durklis, ir apdraudējums un tas mūsos, tā teikt, iedarbina baiļu signālus. No otras puses, tas piestiprināti pievērš uzmanību, tāpēc arī brīdinājuma zīmes uz ceļiem ir izveidotas trijstūra formā. Ir zināms termins – aihmofobija – bailes no asiem, smailiem priekšmetiem, bet, kā saka Jurģis Šķilters, fobijas ir iracionālas bailes, atšķirībā, piemēram, no bailēm saistībā ar tagadējo karu Ukrainā vai neseno Covid-19 pandēmiju.

Pārvarēt bailes var dažādi, konfrontējot ar baiļu objektu, iepazīt tās tuvāk un iemācīties, ka baiļu objekts nemaz nav tik briesmīgs, risināt situāciju, ko aktīvi darot, vai  identificēt bailes. Vai kā ir teicis  amerikāņu filozofs un dzejnieks Ralfs Voldo Emersons: „Vienmēr dari  to, ko tu baidies darīt.”