Pagājušajā nedēļas nogalē Madridē noslēdzās ANO Klimata samits - pasaulē lielākais valstu līderu forums, kur diskutē un pieņem lēmumus par vidi un klimata krīzi. Vienlaikus arī pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības līderi paziņoja par gatavību sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Un arī Eiropas Komisija nākusi klajā ar ziņojumu par Eiropas Zaļo kursu, kas ietver virkni pasākumu, kas darāmi, lai risinātu vides un klimata problēmas. Vērtējumi pēc šiem pasākumiem nav viennozīmīgi un var teikt, ka vismaz no ANO Klimata samita tika gaidīts vairāk. Kādi ir secinājumi pēc aizvadītā samita un ko jaunās vienošanās paģēr no Latvijas, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrijas Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļas vadītāja Elīna Baltroka un biedrības “Zaļā brīvība” klimata un enerģijas eksperte Krista Pētersone.

"Eiropas Savienība un mazās salu valstis gribēja, lai konference noslēdzas ar daudz ambiciozākiem vēstījumiem, bet lielās ekonomikas tam nav gatavas," Elīna Baltroka. Viņa norādā, ka ASV, Brazīlija, Indija un Ķīna izcēlās ar bremzējošāku attieksmi.

Rūpes par vidi, izvēloties pārtiku

Rūpēties par vidi iespējams dažādos vienkāršos veidos – vairāk pārvietojoties ar kājām un velosipēdu, izmantojot auduma maisiņu iepirkšanās brīdī, apdrukājot papīra lapas no abām pusēm un tā tālāk. Vēl viens veids, kā sargāt vidi un vienlaikus savu veselību, ir noteikta pārtika. Pēdējos gadu desmitos vide un pārtika ir mainījusies, tāpēc cilvēkiem aizvien vairāk būtu nepieciešams izvēlēties produktus, kas nāk par labu gan paša organismam, gan klimatam kopumā. Kā to darīt un kādi ir šie produkti, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras asociētā profesore un dietoloģe Laila Meija.

Ja kādam veģetārietim uzdotu jautājumu, kāpēc viņš vai viņa neēd gaļu, nereti atbilde būtu saistīta ar rūpēm pret dzīvnieku pasauli. Bet nu jau aizvien biežāk tiek runāts ne tikai par dzīvnieku aizstāvību, bet arī vides saglabāšanu un klimatam draudzīgiem pārtikas produktiem.

Dietoloģe Laila Meija atsaucas uz daudziem pētījumiem šī jautājuma sakarā. Viņa norāda, ka publikācijas lielākoties ir multidisciplināras, jo tajās savu skatījumu pauž gan vides un uztura zinātnieki, gan lauksaimniecības industrijas, gan sociālo zinātņu pētnieki.