Pēdējās nedēļās satraucošus notikumus piedzīvoja Turcija un Sīrijas reģions. Vai nesenā zemestrīce ļāvusi ko jaunu saprast par seismisko aktivitāti uz šīs planētas un kas īsti zināms par notikušo zemes dzīlēs? Aizvadītās nedēļas notikumi Turcijā un Sīrijā no jauna aktualizējuši jautājumus par to, uz kādas "pulvera mucas" dzīvo daudzi pasaules iedzīvotāji. Kāpēc nevaram laikus prognozēt zemestrīces un kas notiek Turcijas un Sīrijas reģiona ģeoloģijā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs.
Vulkānisko pelnu atradumi Latvijā
Lai arī Latvijas neatrodas vulkānu teritorijā, tomēr arī šeit var atrast senu vulkānu pelnus un nogulumus. Pirms dažiem gadiem Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesors Normunds Stivriņš Teiču purvā uzgāja Islandes vulkāna Askja izvirduma, kas notika 1875. gadā, pēdas. Kā notiek vulkānu pēdu meklēšana un apzināšana, stāsta Normunds Stivriņš.
Latvijas teritorija ir vairāk nekā divus miljardus gadus sena, bet zemes veidošanās vēsturē vienmēr bijusi salīdzinoši stabila, ja runājam tektoniskajām svārstībām. Vulkāniskā aktivitāte ir notikusi ārpus mūsu teritorijas, skaidro ģeologs. Skatot dažādu laiku vulkānu izvirdumus, liecības par tiem ir atrodamie pelni un klimata izmaiņas - parasti pēc kāda, kā senāk teica - "ugunsvēmēja kalna" izvirstie pelni vai gāzes un putekļu daļiņas aizsedz sauli un tāpēc uz īsāku vai garāku laiku klimats top vēsāks, bet daudz ilgstošākas liecības par tā vai cita vulkāna izvirdumu ir augsnē atrodamie vulkāniskie pelni.
2021. gadā varēja lasīt interneta portālā "Delfi" zinātnes sadaļā "Campus" Normunda Stivriņa rakstīto: "Teiču purvā apmēram 63 centimetru dziļumā atradu pelnus no vulkāna Askja izvirduma, kas notika 1875. gada 29. martā."
Tas bijis gluži kā meklēt adatu siena kaudzē. Kā varēja noteikt, ka tieši šie pelni nāk no konkrētā Islandes vulkāna?
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
---Vislielākā pierezdze, kā būvēt pret zemestrīcēm drošas ēkas ir japāņiem. Tur ir speciālas saites, kas novērš horizontālās un vertikālās svārstības un pamati, kas izolē ēku no zemes svārstībām. Vai nu jāmācās no japāņiem un pašiem jābūt neuzpērkamiem, vai arī jāmaksā, lai viņu firmas būvē ēkas Turcijā.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X