Aptiekas, kurās šodien pērkam medikamentus, krietni atšķiras no tām, kuras slimības gadījumā pirms simts un vairāk gadiem apmeklēja rīdzinieki. Kādi bija aptiekāra pienākumi kādreiz, vai aptieka vienlaikus bija arī zāļu laboratorija un kāda loma farmācijā tolaik bija drogām, raidījuma Zināmais nezināmajā studijā atklāj Rīgas Stradiņa Universitātes Farmācijas fakultātes dekāne docente Baiba Mauriņa un RSU Farmācijas fakultātes 5. kursa studente Dina Spunīte, kuras pētnieciskā darba tēma ir par drogu veikaliem.

82 ekstrakti, 71 zāļu spirta paveids, 97 dažādi sīrupi, 20 tinktūras, 49 ziedes, 44 veidu zirnīši, 39 putriņas utt., kopumā apmēram tūkstotis dažādu zāļu bija pieejams Rīgas aptiekās 17. gadsimtā. Bet 1357. gadu uzskata par pirmās Rīgas aptiekas dibināšanas gadu, taču nav zināms, kur tā atradusies un kam piederējusi. Iespējams, ka tā bijusi pilsētas centrālajā vietā, proti, Rātslaukumā. Tolaik aptiekās varēja nopirkt daudz dažādu preču un medikamenti neveidoja lielāko daļu no pārdodamo lietu klāsta. Kā Rīgā attīstījušās aptiekas, stāsta Farmācijas muzeja darbiniece, māksliniece Dzintra Kvalberga.

Tallinas aptieka, kurā var nopirkt zāles pret nelaimīgu mīlestību

Kādi tik uzlējumi savulaik nav likti lietā dažādu veselības problēmu novēršanai, līdakas acis un kaltētas varžu kājas ir tikai daži piemēri. Bet vai zinājāt, ka savulaik pavisam garšīgas zāles tika izgudrotas pret nelaimīgu mīlestību? Un Tallinas vecpilsētā ir sena aptieka, kas joprojām šī preparāta recepti līdz galam neatklāj. Senā Tallinas aptieka joprojām piedāvā saldas zāles salauztajām sirdīm – no mandelēm izgatavotu brūvējumu, īpašu marcipānu, kas satur 72% marcipāna un 28% citu sastāvdaļu, kas arvien tiek turētas noslēpumā.

Tallinas vecpilsētā šī aptieka darbojas jau kopš 1422. gada. Lai arī Tallinas aptieka bieži lepojas ar senākās Eiropas aptiekas, kas arvien darbojas, vārdu, citos dokumentos tomēr ir minēts, ka pirmā Eiropas aptieka, kas joprojām darbojas, savas durvis vēra 1241. gadā Trīrē, Vācijā.

Bez zālēm pret nelaimīgu mīlestību senajā aptiekā atrodamas arī citas viduslaiku burvju dziras, no kurām lielāko daļu gan vairs nepārdod, arī jau pieminētās kaltētās varžu kājas un līdakas acis. Nav nekāds brīnums, ka tirgot nav iespējams aizsargājamo dzīvnieku – vienradžu - raga pulveri un aizjūras mūmijas gabaliņus. Tāpat arī mūsdienu cilvēkam nepieņemami ir tirgot melnā kaķa asinis, sliekas eļļā, dedzinātas bites, vilka iekšas un trušu sirdis, kuras savulaik tika izrakstītas veselā saprāta atgūšanai.

Interesanti, ka viduslaikos Tallinas aptiekā bieži tika meklēti baldriāna pilieni, jo tolaik uzskatīja, ka kaķiem ir laba redze un tā kā tiem itin labi tīk baldriāni, tas varētu būt iemesls arī labas redzes atgūšanai cilvēkiem.

Lieta, ko joprojām Tallinas aptiekā tirgo kopš viduslaikiem, ir aitu vilna, ar kuru ārstē muguras sāpes.

16. gadsimtā aptiekāri pārdeva arī alkoholiskus dzērienus ar noteikumu, ka tiem par brīvu jādod noteikts dzērienu daudzums pilsētas vadītājiem. Mūsdienās šīs aptiekas plauktos tūristu vajadzībām atrodams arī īpašs vīns, kas gatavots, vadoties pēc viduslaiku receptes. Viduslaikos vīns šajā aptiekā tika uzglabāts gluži kā noliktavā. Starp citu, kāds tur gan brīnums - pats vārds aptieka ir cēlies no grieķu valodas un nozīmē noliktava.

Tallinas seno aptieku savulaik dibināja vācu ārsts Johans Molners, 1580. gadā aptieka nonāca ungāru ārsta Johanna Burharta de Sikava rokās un Burharta ģimene to vadīja turpmākos 300 gadus.