Saistībā ar Covid-19 zinātnieki dažādās jomās veikuši pētījumus. Aicinājumam pētīt dažādus šī vīrusa aspektus atsaucās arī Latvijas zinātnieki. Kurš meklē vīrusa izcelsmes ceļu, kurš vakcīnu, bet līdzās dabas pētnieku veikumam Covid-19 izrādījies interesants pētījumu objekts arī sociālajās zinātnēs. Svarīgi ir arī skaidrot, kā vīrusa radītās izmaiņas ietekmē sabiedrību gan kā pilsoņu kopumu, gan indivīdus un mājsaimniecības. Pētījumi vēl turpinās, taču zinātnieku rīcībā jau ir pirmie dati par to, kādu psiholoģisko, sociālo un ekonomisko iespaidu uz cilvēkiem atstājusi pandēmija un tās ierobežojumi Latvijā. Ar pētījumu iepazīstina Rīgas Stradiņa Universitātes profesors un studiju programmas Komunikācijas kultūra un multimediji vadītājs Sergejs Kruks un šīs pašas augstskolas Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras docētāja Elīna Akmane.

Sergejs Kruks norāda, ka Covid situācijas reprezentācija medijos ir ļoti vienveidīga.

"Diemžēl arī starp sabiedriskajiem medijiem un jauns.lv lielas atšķirības nav. Lielākā žurnālistu problēma ir paļaušanās uz valdību, amatpersonām kā avotiem. Tas saucamais "mazais cilvēks" parādās tikai 3%. Medijos neparādījās personiskā pieredze, mēs neredzam citus cilvēkus, mēs redzam tikai to, ko valdības departaments ir izdomājis un iedevis," vērtē Sergejs Kruks.

Arī viņš pats personiskās pieredzes par Covid vairāk atrod Facebook, ne medijos. Tāpat viņš norāda, ka šī brīža covid disidentisms, kas saistīts ar iebildēm pret maskām, vairāk liecina par dažādu pieredžu atspoguļošanas trūkumu.

"Visi sašūmējušies pret maskām. Bet maskas ir tikai simbols visai situācijai. Ne valdība, ne žurnālisti nesaprot, ka tas ir tikai kā karodziņš. Nav jau runa par to, ka smoku nost maskā, runa ir par to, ka es negribu, lai jūs pieņemat lēmumus par manu dzīvi bez manas līdzdalības," uzskata Sergejs Kruks.

"Nav arī runa par to, ka mums trūkst informācijas, mēs nezinām, kādi ir pozitīvie un negatīvie efekti no maskas. Nav tā. Ir tā, ka dzirdiet vienkārši manu pieredzi par citiem jautājumiem, manu ekonomisko pieredzi ar dīkstāves pabalstiem, ar konfliktiem darbā, lai es atpazītu sev līdzīgo šajā kopējā ainā pieredzi.

Mums piedāvā vienu skatījumu. Mēs savu pieredzi neatpazīstam, tāpēc sakām - nost ar maskām. Tas nenozīmē noraut maskas no mutes, bet tas nozīmē, ka valdībai vajadzētu runāt kā ar vienlīdzīgiem, un žurnālistiem vajadzētu parādīt citas pieredzes."

Latvijā maz pētītā dizaina sociāli ekonomiskā ietekme

Dizains var būt saistīts ar kaut ko estētiski skaistu, taču tas var sniegt arī praktisku un funkcionālu labumu un pat vēl vairāk – ar dizaina starpniecību cilvēki var gūt labsajūtu, lietojot noteiktus produktus un pakalpojumus. Tā visa rezultātā dizains var radīt labvēlīgu sociāli ekonomisko ietekmi, un tieši šie jautājumi Latvijā līdz šim tikuši pētīti maz. Kādu informāciju par dizaina pievienoto vērtību sniedz jauns pēcdoktorantūras pētījums, kā arī dizaina pētniecību stāsta mākslas zinātņu doktore, pēcdoktorantūras pētniece dizainā, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore Aija Freimane.