Šodien raidījumā runājam par tādu ierastu ziemas sezonas sabiedroto kā gripas vīrusu. Citus gadus gripa ir galvenais vīrusu sezonas varonis, šogad situācija ir mainījusies – mediju un sabiedrības uzmanības fokusā ir Covid-19. Par to, ko varam gaidīt no gripas šogad un kā mums jau gana pazīstamais vīruss šajā sezonā ir mainījies, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro infektologs, hepatalogs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs un Rīgas Stradiņa Universitātes  docētājs Māris Liepiņš.

Pēta, kā jūtas cilvēki darba vietās Covid-19 ierobežojumu laikā

Uz tumša fona redzami sīki krāsaini kustīgi punktiņi – tik vienkārši izskatās  Elektronikas un datorzinātņu institūta speciālistu izstrādātā sistēma, kas saucas „Malas  sistēmas prototips”, kas saglabājot cilvēku privātumu ar video iekārtām var noteikt cilvēku atrašanās vietu un pētniekiem nodrošināt uzticamu informāciju par attālumu starp cilvēkiem telpās laika griezumā. Tas ir viens no valsts pētījumu projektiem saistībā ar Covid-19 un citu nākotnes epidēmiju uzraudzību, kontroli un ierobežošanu.

Nesen šādu iekārtu institūta darbinieki izmēģināja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā  un tuvākajā  laikā to testēs kādā ražotnē un arī operas namā. Tas tiek darīts, lai  noteiktu, kā konkrētas darba vietās – mācību vai kultūras iestādēs, slimnīcās un ražotnēs – cilvēki ikdienā pārvietojas. Plašāk par to stāsta Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Krišjānis Nesenbergs.

Šajā projektā ir iesaistīti arī citu pētniecisko iestāžu darbinieki un speciālisti. Kā cilvēki, kas strādā minētajās vietās – konkrēti skolā un ražotnē – jūtas savā darba un mācību vidē, vai skolēni uzskata skolu par drošu vietu šajā pandēmijas laikā un kas būtiski ir ražotnes darbiniekiem, stāsta Latvijas Universitātes  Medicīnas fakultātes docente un pētniece – antropoloģe Zane Linde-Ozola.

Pagaidām ir iegūti daži dati, pilnīgāku ainu varēs iegūt, kad pētījums šī gada beigās noslēgsies. Jau tagad ir skaidrs, ka minētajās darba vietās tur strādājošie justos drošāk, ja ierobežojumi un aizliegumi būtu piemēroti viņu konkrētai  darba videi, jo šobrīd tie ir pārlieku vispārīgi.  Tāpat cilvēkiem šādās vietās būt nepieciešams emocionāls atbalsts, lai viņi justos droši, norāda speciāliste.