Vēstures stāsti parasti ir vīriešu stāsti, īpaši, ja pētām dažādu karu vēsturi. Līdztekus daudz un dažādām organizācijām, kas šogad svin savu simtgadi, jāmin arī Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss, kam bija nozīmīga loma valsts neatkarības izcīnīšanā. Tas dibināts 1919. gada 22. septembrī. Kā šī organizācija darbojās un kāda bija sieviešu loma Latvijas sabiedriskajā dzīvē pirms simts gadiem, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturniece Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente Aiga Bērziņa. Viņa stāsta arī par Elzu Žiglēvicu, Sieviešu palīdzības korpusa darbinieci, kura kritusi 1919. gada 20. oktobrī un ir viena no trim sievietēm, kas apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeni.

"Sievietes lomas pētniecībai vēsturē Latvijā pievērsās pēc neatkarības atgūšanas 90.gados. Ir atrodami daudzi raksti par sievietēm Latvijas vēsturē un arī Neatkarības karā, bet tie nav populārā formā," skaidro Aiga Bērziņa.

„Sievietes ir nostabilizējošās Latvijas vēsturē, bet ir vēl daudz, ko pētīt," bilst Bērziņa.

Žēlsirdīgo māsu darbs Latvijā pirms simts gadiem

Sākoties Pirmajam pasaules karam, daudzās vietās atvēra žēlsirdīgo māsu kursus, kuros laikā no trim mēnešiem līdz vienam gadam jaunas sievietes  apguva māsas profesiju un pēc tam stājas līdzās ārstiem, lai palīdzētu apkopt ievainotos karavīrus un arī ārstētu bēgļus. Vairāk par šo laiku stāsta P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciālists Mārtiņš Vesperis.