Sieviešu vēsture Latvijā līdz šim nav visaptveroši pētīta. Vismaz tā uzskata virkne pētnieču, kas iesaistījušās plašākā sieviešu vēstures pētniecības projektā. Vai tik tiešām tā ir? Kas par to liecina un kāpēc sieviešu pieredze līdz šim ir bijusi maz pētīta tēma Latvijas vēsturē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro vēsturniece Ineta Lipša, mākslas vēsturniece Baiba Vanaga un literatūrzinātniece Zita Kārkla.

“Tā kā Latvijas sieviešu vēsture vēl nav visaptveroši pētīta, projekts ir novatorisks, koncentrējoties uz sieviešu pārstāvniecību kultūrā un sabiedrībā (1870-1940) un analizējot sieviešu pilsonisko dalību politikā, izglītībā, literatūrā, mākslā un izdevējdarbībā, ņemot vērā dažādu etnisko piederību sievietes, sociālo slāni, izglītību un reliģiju. Projekta laika ierāmējums 1870. gadu nosaka kā sākuma punktu, kad sievietes pozīcija Latvijas sociālajā un kultūras jomā gūst uzmanību ar diviem svarīgiem notikumiem: Karolīne Kronvalde, pašizglītota latviešu aktīviste, atklāj diskusiju Latvijas periodikā, aizstāvot sieviešu tiesības uz izglītību un brīvību no tēvišķiem ierobežojumiem, un pirmās latviešu sieviešu dramaturģes Marijas Pēkšēnas luga “Ģertrūde” uzvar oriģināldrāmas konkursā; savukārt 1940. gads kā beigu punkts, kad Otrais pasaules karš un PSRS armijas okupācija Latvijā pārveido ne tikai politisko vidi, bet arī ietekmē sieviešu stāvokli sabiedrībā,” teikts projekta “Sieviešu pārstāvniecība Latvijas kultūrā un sabiedrībā (1870–1940)” aprakstā.

Raidījumā Kultūras Rondo literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone, stāstot par projektu aicina sabiedrību iesaistīties un stāstīt par savu vecmāmiņu un vecvecmāmiņu.

Ragana varēja būt arī sieviete tikai ar dzimumzīmi

„16. -18. gadsimtā sabiedrība bija ļoti normēta un jebkuras atkāpes no normas izraisīja aizdomas,” saka raganu prāvu pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieksSandis Laime. Viņš stāsta, pēc kādām ārējām pazīmēm ļaudis noteica raganu izskatu.

Pārlieku neglīta vai pārlieku glīta, cilvēks ar acīm redzamām veselības problēmām vai dzimumzīmēm nosētu ķermeni – ar šādām pazīmēm pietika, lai cilvēku pieskatītu pie piederīgā ļauno spēku pasaulei. Sandis Laime, kurš ir pētījis kādi ir bijuši cilvēku priekšstati par raganām senatnē, par to sarakstījis grāmatu un arī stāstījis par to šajā raidījumu ciklā, tagad runājot par šo būtņu izskatu sāk ar cilvēku priekšstatiem mūsdienās.