Vasara daudziem droši vien ir mīļākais gadalaiks, jo tas bieži ir arī atvaļinājuma laiks. To tad ar nepacietību gaidām, lai atpūstos no darba, izgulētos, veltītu laiku ģimenei un hobijiem. Taču atvaļinājumiem ir vēl kāds būtisks ieguvums. Nule kā Sirakūzu Universitātē veiktais pētījums apliecina – atvaļinājumam ir pozitīva ietekme uz sirds veselību. Kā tad atvaļinājums ietekmē sirdi, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta kardiologs Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis.

"Atvaļinājumam jābūt, pētnieki vērš uzmanību, ka 80% no aptaujātajiem varētu izņemt pilno atvaļinājumu, bet viņi to nedara. Tas ir tas, ko mēs dzīvē darām. Bet tas nav īsti pareizi," vērtē Andrejs Ērglis.

"Atvaļinājums būtu vajadzīgs, lai atslogotu nervu sistēmu, paskatītos uz dzīvi atšķirīgi, nekā pati atpūšanās. Ārkārtīgi svarīga lieta ir miegs, lai arī nevar izgulēt uz priekšu un atpakaļ, bet atvaļinājuma laikā tomēr var vairāk atpūsties," turpina Ērglis.

"Ja atvaļinājumā truli sēdēs uz dīvāna, varbūt vēl vairāk skādi var nodarīt. Ja atvaļinājumu izmantojam nervu sistēmas atpūtināšanai, galvas atpūtināšanai, tas parasti ir labāk, kad cilvēki ar kaut ko ir nodarbināti."

Divas brīvdienas nedēļas nogalē ieviesa no 19.gadsimta vidus

Nu jau gluži pašsaprotami, ka nedēļa ir divas brīvdienas un ik pa laikam arī svētku dienas. Taču kā mēs līdz tam esam nonākuši, par to stāsta Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Raimonds Cerūzis.

Šādas pieejas pirmsākumi jāmeklē Lielbritānijā, šajā valstī divas brīvas dienas nedēļas nogalē parādījās 19. gadsimta vidū, kad uzņēmēji sāka piešķirt brīvdienas saviem strādniekiem, ASV divas brīvas dienas nedēļas nogalē parādījās 20.gadsimta 20.gados, bet Latvijā – tikai 1967. gadā.

Pats jēdziens „nedēļas nogale” preses izdevumos un ļaužu sarunās parādījās tajā pašā Lielbritānijā 19.gadsimta 80.-90. gados un pakāpeniski arī citas valstis šādas divas brīvas dienas ieviesa saviem darbiniekiem. ASV 20.gadsimta sākumā autobūvnieks un uzņēmējs Henrijs Fords bija pirmais, kurš ieviesa gan brīvu svētdienu, gan daļu no sestdienas.

Lai arī šobrīd visā pasaulē ir noteiktas divas brīvas dienas, piemēram, daudzās islāma ticīgo valstīs tās ir piektdiena un sestdiena, tomēr aizvien vēl ir daudz un dažādas profesijas un darba vietas, kur šo noteikto kārtību ir visai grūti ievērot.