Oža ir viena no cilvēka pamatmaņām. Tomēr informāciju, ko iegūstam ar degunu, proti, smaržu, mēs katrs mēdzam uztvert atšķirīgi. Kāpēc tā? Kāda nozīme tam, vai Jāņu zāļu smaržu sajūtam pļavā vai ziedu veikalā? Lai skaidrotu, ko zinām un nezinām par smaržu uztveri, ciemos esam aicinājuši Latvijas Universitātes Datorijas fakultātes profesoru, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju un kognitīvo zinātņu pētnieku Jurģi Šķilteru.

Smaržu tapšanas noslēpumi

Parfimērija  no vienas puses ir zinātne no otras puses – māksla, atzīst parfimēre Vita Augstkalne. VIņa atklāj, kā veido maijpuķīšu aromātu un skaidro, kā top slavenās smaržas „Chanel No 5".

Skatot zinātniski smaržu radīšanas procesu, te katrs aromāts tiek ņemts šķērsgriezumā un tajā “var redzēt”, kādi ir tie ķīmiskie savienojumi, kas veido to vai citu aromātu. Parfimērijā runā par citrusu nokrāsām, par ziedu, kas ietver sevī lavandas, koksnes, ozola sūnu, un vēl citas notis, tad ir šipra notis, kas veido rūgtu un piesātinātu aromātu, vēl ir koksnes notis, tā smaržu veidošanas buķeti skaidro Vita Augstkalne, kura agrāk ilgus gadus strādāja parfimērijas uzņēmumā „Dzintars”, tur vadītāja smaržu laboratoriju bet tagad darbojas savā smaržu darbnīcā „Bonne”.