Šķiet, ka sociālo tīklu vietnes palīdz iesaistīties arī pilsoniskās aktivitātēs. Paust savu attieksmi kļuvis tik ērti. Vienlaikus gan arī pētnieki norāda, ka pilsoņu gatavība iesaistīties sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā samazinās. Kā sociālie tīkli veido vai neveido kolektīvo pašorganizēšanos, interesējamies raidījumā Zināmais nezināmajā.

Komunikācijas zinātnes doktors, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks un Eiropas Politikas analīzes centra eksperts - Mārtiņš Kaprāns,  skaidro, ka  valstiskuma apziņa vispirms ir individuāla un tad kolektīva. Ir pagājuši tie laiki, kad mēs vienojāmies tautas frontes mītiņā, dziesmotajā revolūcijā, janvāra barikādēs - kas iezīmēja jaunu laikmetu mūsu valstī, bet kā tagad ikdienā Latvijas iedzīvotāji pauž savu attieksmi un dalību valstī notiekošajā? Mārtiņš Kaprāns kā pilsoniskās līdzdalības formu  valstī notiekošajā min arī  diskusijas sociālajos tīklos.

Šī gada sakumā Mārtiņš Kaprāns kopā ar kolēģiem  publicēja  pētījumu  par to, kā savu valsti redz latvieši, lietuvieši un igauņi, mūs ar dienvidu kaimiņiem vieno kopēja tendence - pesimistisks skatījums uz notiekošo

Spēcīgu ietekmi šajā  drūmajā redzējumā  ir atstājis  arī  pēdējo  10 gadu emigrācijas  vilnis Latvijā un Lietuvā, bet  Mārtiņš Krapāns bilst, ka mums arī jāmācās skatīt pozitīvo nākotnē.

Studijā sarunu turpina LU SZF docente Līva Brice un vadošais pētnieks Visvaldis Valtenbergs, kā arī režisore, piketu dalībniece Una Rozenbauma.