Raidījumā Zināmais nezināmajā  Vispirms Zanes Lāces reportāža no Latvijas sodu izpildes un cietumu attīstības muzeja, ar ko iepazīstinās Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure. Pirmie dokumenti par vainīgo sodīšanu parādījās 12. un 13. gadsimtā. Cik bende saņēmis par savu darbu, kur Rīgas centrā bijis Karātavu kalns, kāda bija sodu un tiesu sistēma viduslaikos?

Savukārt studijā kopā ar LU Latvijas vēstures institūta direktoru, augstskolas „Turība” profesoru Gunti Zemīti un LU Vēstures un filozofijas fakultātes Latvijas un Austrumeiropas jauno un jaunāko laiku vēstures katedras profesoru Gvido Straubi saruna par sodīšanas vēsturi un filosofijas maiņu cauri laikmetiem – virzību uz humānāku sabiedrību.

Leģendārais likumpārkāpējs Džons Herberts Dilindžers

Leģendārs likumpārkāpējs, par kuru pat uzņemtas vairākas filmas, ir amerikāņu banku laupītājs Džons Herberts Dilindžers. Viņš darbojās ASV Lielās depresijas laikā. Džona Dilindžers ne tikai aplaupīja desmitiem banku, bet arī četrus policijas iecirkņus.

Džons Dilindžers piedzima 1903. gada 22. jūnijā Indianapolisā. Viņa ģimene agri zaudēja māti, bet attiecībās ar tēvu, māsu un vēlāk arī pamāti Džons izcēlās ar huligānisku rīcību. Viņš vairākkārt tika sodīts jau skolā par dažādiem pārkāpumiem, piemēram, jaunāku skolēnu reketu. Dilindžera gaitas mācību iestādēs tik ļoti sāka pārkāpt jebkādus normālas uzvedības kodeksus, ka jau padsmitnieka gados viņš pameta skolu, lai strādātu algotu darbu. Pirmo noziegumu viņš pastrādāja 1922. gadā 19 gadu vecumā. Viņš nozaga automašīnu.

Viņa centieni dienēt ASV armijā un dzīvot laulāta cilvēka dzīvi bija neveiksmīgi. Lielās depresijas un bezdarba laikā Dilindžers ar draugu nolēma iet vieglāko ieņēmumu ceļu un sāka laupīt. Viņi apzaga sadzīves preču veikalu, par ko Dilindžers saņēma bargu sodu. Viņu laupījums bija niecīgs – tikai 50 dolāru, bet cietumsods 20 gadi.

Dilindžera nespēja samierināties ar notikušo, viņaprāt, ASV valdība un sabiedrība bija vainīga pie bargā soda, tāpēc cietumā viņš apsolīja kļūt par lielāko nelieti, kādu ASV jebkad ir redzējusi. Lieki piebilst, ka cietumā šādam solījumam bija adekvāta kompānija – citi reketieri, laupītāji un slepkavas. Tā radās pirmās Dilindžera kriminālās autoritātes pazīmes, jo viņš ap sevi sāka pulcēt citus cietumniekus.

Pēc deviņu gadu ilga cietumsoda izciešanas laupītāju apžēloja, taču veltīgi. 1933. gadā viņš sarīkoja pirmo bankas laupīšanu, nozogot 10 tūkstošus dolāru. Pēc vairākiem šādiem noziegumiem Dilindžers atkal nonāca cietumā, tikai šoreiz viņš bija parūpējies, lai draugi palīdzētu no cietuma izmukt. Bruņotā bēgšana vainagojās ar panākumiem. No cietuma aizmuka ne tikai Džons Dilindžers, bet arī citi viņa līdzgaitnieki. Tā tika izveidota pirmā Dilindžera banda, kas balstījās uz draudzīgajām attiecībām starp cietumniekiem.

Banda sāka laupīt bankas. Teju vai katrā štatā, kurā viņi ieceļoja, cieta kāda komerciestāde. Dilindžers kļuva slavens teju vai kā vietējā laikmeta Robins Huds. Viņš mēdza ieiet bankā un paprasīt seifa atslēgas. Ja kāds bankas klients deva laupītājiem savu naudu, gangsteris atbildēja, ka ir nācis tikai pēc bankas naudas. Gada laikā viņa banda nolaupīja vairāk nekā 300 tūkstošus dolāru, kas 1933. un 1934. gadā bija milzīga nauda.

Mēdz teikt, ka Džona Dilindžera noziedzīgā karjera ir viena no spožākajām ASV kriminālajā vēsturē. Taču 1934. gada 22. jūlijs Dilindžeram parādīja noziedzīgās pasaules nodevīgo seju -  bailēs par savu drošību federālajam izlūkošanas birojam Dilindžeru nodeva viņa līdzgaitnieki. Aizturēšanas brīdī leģendārais laupītājs pret likumsargiem vērsa pistoli, viņš gan neizšāva pirmais.