Pagājušajā nedēļā Latvijā iestājies astronomiskais pavasaris, kas šogad arī ir pēdējais no visiem, jo pārējie pavasara veidi jau bija pasteigušies agrāk.

Šogad visi pavasari klāt bija ļoti laicīgi. Solārais kā parasti iestājās 6. februārī, kad beidzas trīs tumšāko mēnešu periods. Tad februāra beigās, diennakts vidējai temperatūrai stabili paaugstinoties virs nulles, sākās meteoroloģiskais pavasaris. Pēc tam, kā nu kurā vietā, bet arī līdz marta vidum ir sācies fenoloģiskais pavasaris, kad mostas dzīvā daba, parādās pirmās augu veģetācijas pazīmes un masveidā sāk atgriezties gājputni. Protams, putnu migrācija turpināsies vēl labu brīdi.

Tad vēl atsevišķi izšķir klimatisko pavasari. Tas ir tāds vidējais ilggadīgais datums, kad iepriekšējā trīsdesmitgadē ir iestājies meteoroloģiskais pavasaris, un šis datums ir 11. marts. Kad būs pagājusi šī desmitgade, tad 2031. gadā datus pārrēķinās un ir diezgan droši, ka klimatiskā pavasara iestāšanās būs kļuvusi agrāka.

Protams, ir kalendārais pavasaris, kas iestājas 1. martā, bet kam ar laikapstākļiem nav nekāda diža sakara. Un 20. martā sākās arī astronomiskais pavasaris.

--

Bet iknedēļas saruna šoreiz ar pastnieci ciklā, kurā ar dažādu profesiju pārstāvjiem runājam viņu darbu, kas cieši saistīts ikdienā ar laika apstākļiem. Rusudana Pankule ir pastniece Skrīveros un sarunas ieraksts noritēja skaitā vietā - Aizkraukles pilskalnā, Daugavas krastā.

Rusudana Pankule jau 30 gadus strādā par pastnieci. Savulaik visur pastu piegādājusi ar velosipēdu gan ziemā, gan vasarā. Tagad "Latvijas Pasts" nodrošina automašīnas pastniekiem. Sarunā uzklausām viņas novērojumus par laikaapstākļiem un to izmaiņām.