"Vīrusi nav radniecīgi. Līdz ar to salīdzināšana ir nosacīta," raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē  Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs, runājot par tendenci salīdzināt situāciju pirms simts gadiem, kad Eiropā plosījās Spāņu gripa, ar mūsdienām un Covid-19 izplatību.

Bet tajā, kā norises uztver sabiedrība, gan var vilkt paralēles ar notiekošo pirms simts gadiem, uzskatā vēsturniece Inna Gīle.

Viens no veidiem, kā censties izskaidrot nezināmo, ir salīdzināšana. Mūsdienu Covid realitātē, kad jautājumu aizvien ir vairāk, nekā atbilžu, iespējams, palīdz stāsts par citu epidēmiju, kas Eiropu skāra ļoti plaši pirms simts gadiem, proti, Spāņu gripu. Tiek veikti salīdzinājumi un izdarīti arī secinājumi. Taču cik līdzīgi šie ir abi vīrusi, vai salīdzinājumiem ir pamats un vai pēc Spāņu gripas scenārija varam prognozēt arī Covid-19 attīstību? Vai vēsture var atkārtoties, kā saka, pa apli, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē vēsturniece Inna Gīle un Latvijas Universitātes Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošais pētnieks Kaspars Tārs.

Kaspars Tārs atzīst, ka inficēšanās veids ir zināmā mērā līdzīgs Spāņu gripai un Covid-19, tāpat abi ir respiratorie vīrusi. 

"No epidemioloģiskā viedokļa var vilkt attālas paralēles. Bioloģiski tie ir dažādi. Nevajag pārsteigties ar secinājumiem," norāda Kaspars Tārs.

No vēsturiskā viedokļa skatoties tajā, kas notiek ar sabiedrību paralēles noteikti ir.

"Izvairīšanās iespējas no vīrusa līdzīgas kā pirms simts gadiem rekomendēja. Tāpēc arī mūsdienās velk  paralēles, kā sabiedrība to uztver un izpausmes sabiedrībā tomēr ir līdzīga," skaidro Inna Gīle.

Kaspars Tārs atzīst, ka inficēšanās veids ir zināmā mērā līdzīgs Spāņu gripai un Covid-19, tāpat abi ir respiratorie vīrusi. 

Tolaik galvenais saziņas avots ar sabiedrību un bija prese.

"Presē var lasīt uzsaukumus sabiedrībai, ko darīt saslimšanas gadījumā, kā izvairīties. Viens no galvenajiem veidiem, kā izvairīties no slimības, bija distancēšanās. Ieteica neapmeklēt pasākumus, jo parādījās raksti, ka ar šo gripu slimo daudz kultūras darbinieku, teātra trupas saslimušas," atklāj Inna Gīle.

Tāpat cilvēkiem ieteica stiprināt imunitāti. Saslimšanas gadījumos ieteica vairāk dzert tējas, palikt mājās, karsēties, stipru vīnu lietot mazās devās, lai izsildītos. Kopumā vairāk bija preventīvi pasākumi un tautas metodes ārstēšanai.

Latvijā laiks, kad ir Spāņu gripas uzliesmojums, sakrīt ar Neatkarības kara laiku. Tas bija laiks, kad Latvijā vienlaikus bija vairākas varas un katra īstenoja savu medicīnas politiku un arī līdzekļi vairāk tika novirzīti armijas vajadzībām. Cilvēkiem nebija pieejami medicīniskie līdzekļi. Bet šajā laikā uzliesmo arī citas slimības.

"Vairāk ārsti runā par citām slimībām, piemēram, par vēdertīfu, ne spāņu gripu. Spāņu gripa nebija tik liels bieds, kā dizentērija un tīfs," atzīst Inna Gīle.

Slimības uzliesmojumi notika armijā, piemēram, armijas vienībām atkāpjoties. Bet šāda slimības izplatība neattiecas tikai uz Spāņu gripu, arī uz dizentēriju un holēru.

"Ja saslima viens, tajā pašā vienībā bija vairāki citi gadījumi, bieži vien pat puse vienības bija saslimusi ar kādu infekcijas slimību. Tas saistās ar to, ka dzīvošanas apstākļi bieži bija zem klajas debess vai saspiestībā, šaurībā, arī netīrībā. Tās palīdzēja slimībām strauji izplatīties," norāda Inna Gīle.

Vēl viena riska grupa bija bēgļi. Ir vēsturnieki, kas Spāņu gripu Latvijā saista tieši ar bēgļu atgriešanos no ārzemēm.

"Piemēram, caur Liepājas ostu 1918. gadā sākās bijušo karagūstekņu atgriešanās dzimtenē. Ir reģistrēti gripas gadījumi. Tādēļ bēgļiem veidoja karantīnas zonas.

Atgriežoties sākotnēji bija paredzēts karantīnā uzturēties vairākas nedēļas, tā kā bēgļu bija daudz, visus nevarēja uzņemt, karantīna bija tikai trīs dienas. Tas ir par maz un bija slimības uzliesmojumi. Minimāla filtrācija bija,

lai slimība nenokļūtu teritorijā, kur tās nav," stāsta Inna Gīle.

Kaspars Tārs norāda, ka nebija ne pretvīrusa preparāti, ne arī antibiotikas, tāpēc nevarēja  ne tiešā veidā  ārstēt vīrusa saslimšanu, ne arī sekundāro saslimšanu ar baktērijām. Simptomātiska ārstēšana bija. Daudz izplatīti bija tautas līdzekļi.