Rudens un ziemas sezonā, kā jo sevišķi Covid-19 pandēmijas laikā jautājums par to, vai un kā stiprināt imunitāti, lai pretotos šim un citiem vīrusiem, kļūst aizvien aktuālāks. Vai un kā vajadzētu imunitāti stiprināt un kādos gadījumos spēcīga imunitāte ir drīzāk drauds, ne palīgs? Netrūkst arī dažādu mītu par to, kas un kā būtu jādara, lai nesaslimtu. Kāds ir, ja tā var teikt, imunitātes CV, skaidro Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docētāja Inese Mihailova.

"Imunitāti par daudz stiprināt nevar. Ja imunitāte ir pārāk vāja, tas ir imūndeficīts. Šādā situācijā cilvēks biežāk slimo ar infekcijām. Piemēram, iesnas, kakla sāpes var būt četras reizes gadā," skaidro Inese Mihailova.

"Tāda jēdziena - pārmērīgi stipra imunitāte - praktiski nav. Runā par slimībām par nepareizu imūnās sistēmas regulāciju."

Runājot par Covid infekciju, profesore norāda, ka neskatoties uz to, ka bērniem ir relatīvi sliktāka imunitāte, viņi neslimo ar šo infekciju, bet saslimst gados vecāki cilvēki.

"Jādomā, ka imunitāte ir viena lieta, bet otra - ir daudz citi riska faktori, tas ir vecums, diabēts, arteriāla hipertenzija, aptaukošanās, kas ir atsevišķi riska faktori un, acīmredzot, ir saistīti ar šī vīrusa spēju savādāk ievainot cilvēka organismu ar tādu saistīšanas vietu palīdzību, kuras bērniem nav. Bērni pārnēsā slimību, izplata iespējami, bet paši slimo viegli vai neslimo vispār," atzīst Inese Mihailova.

Nav tādu vitamīnu, kuri nebūtu svarīgi cilvēka organismam, jo imunitāte ir daudzveidīgas organisma reakcijas. Pētījumi rādam, ka īpaši svarīgi ir A, D, C vitamīni un B grupas vitamīni. Tie ir vitāli nozīmīgi cilvēka organisma imūnām reakcijām.