Nesen sociālajos tīklos un arī plašākā mediju telpā rezonansi izpelnījās kampaņa “Neklusē arī Tu!”, kuras ietvaros tās organizatori centās skaidrot mobinga problēmu skolās un dalīties ar pieredzes stāstiem kā varmākas, tā upurus. Par to, kā tas ir vai nav izdevies, jau gana daudz runāts, tikmēr mēs nolēmām meklēt mobinga “izcelsmi” - skaidrot, kā un kāpēc tas vispār rodas? Un kas vieno cilvēkus, kuri ir agresīvi pret citiem? Raidījuma Zināmais nezināmajā viesi: klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite apmācībā Kristīne Dūdiņa un organizāciju psihologs, Latvijas Psihologu apvienības vadītājs Reinis Lazda.

  • Mobings ir uzvedība sava statusa apliecināšanai. Tas ne vienmēr ir atklāti vardarbīgā veidā, tās ir dažādas stratēģijas, kas ļauj otram cilvēkam sajusties, ka esi nevērtīgs vai mazvērtīgs. Visbiežāk uzmanība ir vērsta ne tiki daudz uz mobinga upuri, kā uz apkārtējiem, parādīt, ka es varu kontrolēt situāciju un esmu dominējošs.
  • Nav vienota personības profila ne varmākām, ne upuriem. Ir dažādi faktori, kas ietekmē. Ir jābūt noteiktām temperamenta iezīmēm, ka spēj ieņemt aktīvu pozīciju. Iespējams cilvēks piedzīvojis, ka ir svarīgi apliecināt savu statusu. Varbūt ģimenē ir ekspektācijas, ka ir jābūt nedaudz līderim, jāpaliecina sevi. Varbūt vecākiem mazliet līdzīga uzvedība. Novērots, ka varmākas biežāk ir bērni, kas paši bijuši sodīti. Viņi bijuši upuri attiecībās ar pieaugušajiem.
  • Reizēm ir situācijas, ka viens un tas pats cilvēks vienā kolektīvā ir mobinga veicējs, otrā - upuris.
  • Mobingam ir viegli parādīties, ja struktūra un kultūra to atbalsta. Ir jādara kaut kas, lai spētu cieņpilni cits pret citu izturēties.
  • Visbiežāk par mobinga upuriem kļūst bērni, kas atšķiras. Bet par varmācības upuriem var kļūt arī bērni no labām ģimenēm, kurās ir pieņemošas un draudzīgas attiecības. Viņi nav saskārušies, ka kāds pret viņu var izturēties agresīvi. Var novērot abas galējības, vai nu ir ļoti pāraprūpējoša vide vai bērns ir atstāts novārtā.

Biznesa vidē vairāk mobinga upuri ir cilvēki ar augstāku intelekta līmeni, apzinīgāki. Cilvēki, kurus pārējie redz kā konkurentus.

  • Ar mobingu kā parādību var cīnīties, bet nekad nevar teikt, ka tā nebūs. Tas pastāv dažādos veidos un ar to saskaras cilvēki dažādos vecumos. Arī veco ļaužu pansionātos šī problēma ir izplatīta.

 

Latvijas skolās veiktais pētījums rāda, ka bērniem, kuri īstenoja mobingu, bija ciešākas attiecības ar tēvu. Iespējams, tas saistīts ar patriarhālām vērtībām ģimenē.

Mobings dzīvnieku pasaulē

Mobings, kleptoparazītisms, kainisms – šie termini, kas saistīti ar vardarbīgu uzvedību, ir visai ierasti ari putnu pasaulē. Plašāk stāsta Latvijas Dabas fonda pārstāvis ornitologs Jānis Ķuze.

Izdzīvošanas likumi dabā ir skarbi – dzīvniekus nevada emocijas kā cilvēkus, bet gan evolūcijas gaitā izveidojies izdzīvošanas mehānisms, tā ir pielāgošanās ar vienu mērķi, lai izdzīvotu stiprākais un lai tādējādi būtu lielākas iespējas nodot savus gēnus nākamajā paaudzēm – tā šo dabas likumus skaidro Jānis Ķuze.

Mobings, kad vairākums terorizē vienu, ir visa ierasta parādība putnu vidū, bet pirms tam lūkojam vēl uz kādu nežēlīgu metodi, kas raksturīga plēsīgo putnu vidū – tas ir kainisms, kad vecākais putnu mazulis nogalina jaunāko. Termins ņemts no Bībeles stāsta par to, kā Kains nogalina savu jaunāko brāli Ābelu. Vēl zinātniskais nosaukums šai parādībai ir siblicīds – no angļu valodas vienu vecāku bērni.

Jānis Ķuze norāda, ka plēsīgo putnu sugu starpā kainisma apmēri atšķiras – mazajam ērglim ir ārkārtīgi reti tie gadījumi, kad izdzīvo jaunākais putns, klinšu ērgļiem, no Latvijā novērotiem putniem, pastarīši izdzīvo aptuveni 7% gadījumu, bet jūras ērgļu starpā kainisms ir visai reta parādība. Tur pat gadījumos, ja nav pietiekami daudz barības – arī trešais cālis var sasniegt pieauguša putna stadiju.

Tikpat skarba uzvedība putnu vidū ir mobings, proti, kad skaitliski lielāks bars putnu, kas parasti ir augumā mazāki, savācās kopā, lai terorizētu vienu lielāku putnu.

Vēl putnu pasaulē ir izplatīts kleptoparazītisms, kad cita savākto barību atņem kāds lielāks, stiprāks vai bezkaunīgāks ēdājs.