Baltijas jūra šķiet tik pazīstama, vienlaikus tā ir mājvieta tādām dzīvnieku sugām, kas vairumam šķiet nedzirdētas. Diez vai ikviens no mums zinās jūras dzeloņgalvi, jūras stagaru vai pat spēs nesen piekrastē sastapto afalīnu atšķirt no citiem delfīniem.

Baltijas jūras krastos novērots neparasts un mūsu jūrai neraksturīgs ciemiņš - afalīna jeb pudeļdeguna delfīns. Šis ir pasaulē populārākais delfīns, kuru ierasts manīt siltā klimata ūdeņos, taču šogad to novērot izdevies arī Latvijas piekrastē. Tas licis uzdot jautājumus – kādi viesi mēdz būt sastopami šķietami no ārpasaules norobežotajā Baltijas jūrā un kādi reti sastopami dzīvnieki te mīt?  Gan par eksotiskiem delfīniem, gan arī jaunienācējām zivīm Baltijas jūrāraidījumā Zināmais nezināmajā skaidro ihtiologs, zinātniskā institūta "BIOR" Zivju resursu departamenta vadošais pētnieks Māris Plikšs un ihtiologs, zinātniskā institūta " BIOR" Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.

Zivju ieceļošana Baltijas jūrā ir novērota, kad bijuši lielie Ziemeļjūras ūdens pieplūdumi. Tāpat arī klimats paliek siltāks, arī ūdens paliek siltāks un var parādīties Baltijas jūrā iepriekš neraksturīgas sugas.

Koraļļu rifi pasaules ūdeņos

Koraļļi ir vieni no brīnumainākajiem zemūdens pasaules iemītniekiem – izskatās kā augi, bet ir dzīvnieki, vairojas gan dzimumceļā, gan pumpurojoties, var sasniegt vecumu pāri par 100 gadiem. Par šiem daudzveidīgo formu radījumiem stāsta Latvijas hidroekoloģijas institūta Eksperimentālās hidrobioloģijas nodaļas vadošā pētniece Ingrīda Puriņa.

Koraļļi, kas vairāk atgādina eksotiskus ūdens augus, arī senāk ar savu izskatu ir maldinājuši cilvēci, jo līdz 18. gadsimtam tika uzskatīs, ka koraļļi ir augi. Tikai 18.gs.  gadsimta beigās zinātnieks Viljams Heršels mikroskopā atklāja, ka koraļļiem, lai arī ļoti plāna, bet ir dzīvniekiem raksturīga šūnu membrāna. Lai arī vairāk zināms, ka šie  radījumi apdzīvo siltus un seklus okeāna ūdeņus, tomēr  koraļļus var sastapt daudzviet pasaulē un arī  pavisam dziļi ūdens dzelmē.

Radības, kas  koraļļiem piešķir krāsu ir arī aļģes,  kas noder arī kā starpnieki, lai koraļļi iegūti barību. Lai arī daži koraļļi spēj noķert nelielas zivis un planktonus, izmantojot dzelošos tausteklīšus, līdzīgus anemonēm un medūzām, lielākā daļa koraļļu enerģiju un barības vielas iegūst fotosintēzes ceļā, kā starpniekus  izmantojot aļģes.

Tāpat ka visu dzīvo radību ietekmē klimata izmaiņas, arī koraļļi ir to skaitā, gan okeāna ūdens paskābināšanās tiem nenāk par labu, un arī mēs, cilvēki, nodarām postu šiem eksotiskajiem ūdens radījumiem.