Apvienoto nāciju organizācija 5. decembrī aicina atzīmēt Augsnes dienu. Augsne ir viena no tām sistēmām uz mūsu planētas, kurai varam būt pateicīgi par mūsu eksistencei tik būtiskiem pakalpojumiem kā dzīvības nodrošināšanu, tostarp, pārtikā lietojamo augu esamību, ūdens apriti un attīrīšanu dabā, plūdu risku mazināšanu utml. Šķiet labumu, ko sniedz augsne ir tik daudz, taču ikdienā par to domājam tik maz. Šo raidījumu esam veltījuši sarunai par augsnes lomu ekosistēmā un to, kā tā ietekmē procesus, kuriem pakļauti ir arī cilvēki, jo šogad, atzīmējot Augsnes dienu arī ANO aicina aizdomāties par augsnes piesārņojumu. Stāsta lauksaimniecības zinātņu doktors, augsnes pētnieks, Latvijas Lauksaimniecības profesors Aldis Kārkliņš.

Lauksaimniecības Universitātē pēta sniegu

Ziemai sākoties sniegs ātri vien kļūst par pašsaprotamu dabas stihiju, par kuru viens priecājas, cits šķendējas, bet vēl kāds – pēta. Jau vairākus gadus Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki Jelgavā vāc sniega paraugus un seko līdzi pilsētas gaisa piesārņojumam. Kāds piesārņojuma kokteilis – smaigie metāli un citas vielas – atrodams sniegā?

"Paņemam sniega paraugus, kur ir ap 500 ml ūdens un tad pētām laboratorijā, nosakām smagos metālus un visu ķīmisko tabulu, kas ir sniegā. Sniega paraugu izkausē, aizved uz laboratoriju, kurā sniega paraugu paskābina, filtrē un tad šo paskābināto šķidrumu liek aparātā, kas ar lāzera stariem nosaka, kādi metāli ir ūdenī," tā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU)  Meža un Ūdens resursu  zinātniskas laboratorijas zinātniskā  asistente Jovita Pilecka izskaidro metodi par sniega paraugu vākšanu, lai tādejādi noteiktu gaisa un sniega ūdens piesārņojumu Jelgavas pilsētā.

Tā ir  samērā vienkārša un ātra metode, kas ļauj reģistrēt pašreizējo piesārņojuma stāvokli. Ziemeļvalstīs tas nav nekāds jaunums un šo metodi jau lieto vairākus gadus, kamēr pie mums Latvijā ar to kopš 2016. gada nodarbojas LLU pētnieki. Daži sniega paraugi pērn tika ņemti arī Rīgā un Ventspilī, bet Jelgavā šo pētniecības paņēmienu izmanto aizvien plašāk. Vairāk par to, ko sniega ūdenī var saskatīt stāsta  arī Jovitas kolēģe LLU Meža un Ūdens resursu zinātniskās laboratorijas pētniece Inga Grīnfelde.