Cik viegli veidojas dažādi stereotipi un kā mediji un citi, kuros ieklausās, itin viegli apzināti vai neapzināti var palīdzēt tos izplatīt? Rīgas Stradiņa Universitāte šobrīd realizē projektu, kura viens no mērķiem ir runāt ar medijiem par sterotipiem un problēmām, kas traucē trešo valstu pilsoņiem, kuri Latvijā uzturās likumīgi, ieklauties sabiedrība. Pētnieki arī skaidrojuši, kā veidojas stereotipi un kā arī gluži nejauši izvēlēts attēls var veidot noteiktu attieksmi kā pret ieceļotājiem, tā arī citām sabiedrības grupām. Par to, kāda vara medijiem un citiem viedokļu un attieksmju veidotājiem, mūsu pašu priekšstatu konstruēšanā, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Raidījuma viesi Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore un studiju programmas Komunikācija un mediju studijas vadītāja Ilva Skulte un šīs pašas augstskolas studiju programmas Fotogrāfija vadītājs un pētnieks Alnis Stakle.

"Medijpratība nozīmē to, ka tu zini, uz ko skatīties, tu zini, kas tev jāmeklē tekstā, virsrakstā attēlā, kur varētu būt tās vājās vietas. Piemēram, ja attēls vai virsraksts izsauc pārāk daudz emocijas, tad tu jau vari kļūt aizdomīgs, ka tur tā ir. Tev jāpievērš uzmanība avotiem, jāpievērš uzmanība apmēram kā avotu izteikumi vai informācija ir lietota, vai tur kaut kas nav absolūti izrauts no konteksta. Jāpievērš uzmanība datumam, kad tas noticis," skaidro Ilva Skulte.

"Ir apmēram 10 būtiskas lietas, kam var iziet cauri, bet pats būtiskākais solis vai elements, kas, man liekas, vēl vairāk iztrūkst mūsdienu medijpratībā, ka tev, līdzīgi kā pārejot pāri ielai, ceļu satiksmes noteikumi saka, paskaties uz vienu un otru pusi, tāpat,  piemēram, pārsūtot kādus ziņu facebook, ir jāatstāj sev tas laiks, kurā tu ātri "izčeko" cauri, vai tu vari doties tālāk."

"Žurnālists ir tiešām tirgus apstākļos, tādos spiedīgos apstākļos. Viņam, no vienas puses, ir jāpasaka, godīgi, precīzi, objektīvi, neitrāli un tā tālāk, ko īstenībā arī plus mīnus mēs visi ticam, ka tā notiek, un zinām, ka tā vajadzētu. Bet otrs, ka viņam ir jāpārdod savs produkts, un tajā brīdī viņš ļoti bieži izšķiras, piemēram, kaut ko nedaudz iekrāsot emocionāli, un līdz ar to veidojas stereotipi," turpina Ilva Skulte

"Nu es domāju, ka attēlu ziņā grēku ir daudz, bet primārais, kas, man liekas, ir attēla aprakstu neesamība lielā vairumā mediju. Ne par sabiedriskajiem šobrīd runāju, bet tie, kas ir vairāk komerciālāk orientēti un kuri pārtiek no klikšķiem bieži vien. Attēliem nav aprakstu, lai gan mēs zinām, lai profesionāls fotogrāfs atdotu attēlu kādā attēlu bankā kā žurnālistiku reportāžu, tur vienmēr apraksts, gan notikums, laiks, vieta, cilvēki, ja identitāte ir atpazīstama," norāda Alnis Stakle.

"Vizuālais redaktors attēlu bankā to vienmēr iegūst. Kāpēc tas nav medijos, tas ir dīvaini. Īpaši, ja runājam par migrācijas atainojumu, kur ir kādam sociālās atstumtības riskam apdraudēta cilvēku grupas atainotas. Arī Latvijā saistībā ar notikumiem par romiem var no Rumānijas pievienot attēlu."

Pētījumi par datu kopām radījuši iespēju Latvijas uzņēmumam izveidot algoritmu datu analīzei finanšu un citos sektoros

Bankai būtu sarežģīti visiem saviem klientiem uzzīmēt grafikus, lai saprastu, kuri klienti pēc kādām pazīmēm savā starpā ir līdzīgi, novērotu anomālijas vai izdarītu citu analīzi. Bet to spēj algoritms, ko izstrādājis uzņēmums “Alpha Visum”. Tas ir instruments, lai finanšu nozarē un citos sektoros regulārus datus jeb tā saucamo laika rindu būtu viegli meklēt, grupēt, prognozēt un varētu pieņemt tālākus lēmumus. Algoritma izstrāde nav saistīta ar mākslīgā intelekta izmantošanu, bet gan matemātiskiem aprēķiniem.

Ar jaunradītu algoritmu laika rindu datu apstrādei un tā praktisko nozīmi iepazīstināja uzņēmuma “Alpha Visum” valdes priekšsēdētājs un viens no īpašniekiem Artis Zablockis.

2017. gadā uzņēmums izveidots ar konkrētu mērķi – radīt algoritmu, kas, saliekot loģiskā ķēdē fiziskos un matemātiskos procesus, spētu apstrādāt laika rindu datus. „Alpha” ir plaši pazīstama mērvienība finanšu sektorā, kas mēra konkrētas indivīda izpausmes salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem, un tas nosaka, cik labs viens tirgus dalībnieks ir salīdzinājumā ar pārējo tirgu. „Visum” nāk no latīņu valodas un šajā gadījumā apzīmē perfektu vīziju, ko uzņēmums palīdz radīt finanšu un citu nozaru dalībniekiem. Kāpēc tas nepieciešams un kā tas tiek panākts, par to turpina Artis Zablockis.