Ēdienam svētkos cilvēki visās tautās ir veltījuši īpaši svarīgu lomu, latviešu svētkos tam ir teju galvenā loma. Kā gan varam iztēloties Ziemassvētkus, Jāņus vai Lieldienas bez bagātīgi klāta galda, pie kura pavadīt vakaru tuvinieku pulkā. Īpašs svētkos ir ne tikai galda klājums, bet arī ēdieni. Ieskatoties kādreiz lietotās pavārgrāmatās varam pārliecināties, ka izdoma un centieni svētkus padarīt neparastus un īpaši greznus ir bijusi aktuāla visos laikos. Ko pavārgrāmatās varam uzzināt par svētku ēdienu modi dažādos laikos, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA docente mākslas zinātņu doktore un ēdienu pētniece Astra Spalvēna.

Pieredzējuša pavāra atmiņas par svētku banketiem

Lašmaizītes, cepts saldējums ar banāniem, grilēti šampinjoni ar dārzeņiem, ananāsu tornīši, molekulārā virtuve, kur karotē tiek pasniegti biežu spageti vai zemeņu putas, Āzijas ēdieni, itāliešu trekni saldā klasika – tiramisu, franču mazie cepumiņi makaruni, bioloģiski audzētā pārtika un mūžīgā klasika – rasols un pīrāgi. Tās visas ir pēdējo divu desmitgažu tendences Latvijā, klājot svinību galdu. Kas ir mainījies gadu gaitā un ko tagad cilvēki vēlas ēst svētku maltītē, stāsta šefpavārs Ēriks Dreibants.