Intensīva migrācija mūsdienu pasaulē ir tik ikdienišķa parādība, ka būtu pārsteidzoši, ja Latviju tā neskartu. Pēdējās desmitgades laikā Latvija kļuvusi par dzīvesvietu dažādu tautību iebraucējiem, lai arī publiskajā telpā aizvien runājam par latviešu izbraukšanu no valsts. Kam un kāpēc Latvija ir pievilcīgs galamērķis? Par to vairāk zina stāstīt Latvijas Universitātes pētnieki, kuri par šo jautājumi veikuši arī pētījumu. Iepazīstina Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Māris Bērziņš  un šīs pašas fakultātes vadošā pētniece, docente Elīna Apsīte-Beriņa.

Etniskais sastāvs Rīgā 20. gadsimta sākumā

Ir viegli domāt, ka globalizāciju un migrācija ir mūsdienu Rīgu padarījusi daudzveidīgāku nekā tā bija agrāk. Bet arī pirms simts un vairāk gadiem Rīga bija mājvieta daudzu tautību cilvēkiem, un krietnu laiku latvieši Rīgā nemaz nebija vairākumā. Kāds bija iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 20. gadsimta pirmajā pusē, kā un kuras etniskās grupas asimilējās tā laika nacionālajā vidē un kā savā starpā sadzīvoja dažādas tautības?

„… tomēr mēs viens par otru neko nezinām. Ja ir kādas garīgas parādības, piemēram teātru izrādes vāciešiem, tad latvieši tur gandrīz nekad neiet. Ir gan attiecīgi sludinājumi laikrakstos, redakcijas aizrādījumi par izrādēm un tas ir viss. Tas pats ir sakāms ari attiecībā uz krievu tautību un tas pats ari par citām tautībām. Mums nav nekādas kopības. Tas ir jāsaka arī par ebrejiem. Ko mēs zinām par viņu garīgo dzīvi? Mēs zinām tik daudz, cik avīzes par to raksta. Tas arī ir tāds fakts, kādam nevajadzētu būt. Mums vajadzētu tuvāk sadzīvoties un tas ir iespējams taisni garīga laukā,” tā 1924. gadā Saeimā runāja sociāldemokrātu partijas deputāts – dzejnieks Jānis Rainis.

Skatot mūsu galvaspilsētu pagājušā gadsimta sākumā līdz Pirmajam pasaules karam, lielākā etniskā grupa te bija vācieši. Latvieši kā mažoritāte nostiprinājās   kara laikā. Kā sarunā atzīst vēsturnieks Edgars Engīzers, tad sākotnēji vairāk jārunā par šķirisko, ne etnisko sabiedrību, jo latviešus tajā laikā nevar uzskatīt par Rīgas iedzimtajiem. Latvieši kopā ar citām brāļu tautām ieplūst galvasilset, ka te sāk attīstīties rūpniecība un ir vajadzīgs darbaspēks fabrikās.