Tautas medicīnai ir dziļas saknes krietni senā vēsturē un tā spējusi dzīvot līdzās konvencionālajai medicīnai kopš tās rašanās pirmsākumiem. Arī padomju periodā tautas līdzekļi slimību apkarošanai bijuši iecienīti, tāpat kā šīs jomas praktiķi un autoritātes. Tautas līdzekļi pret vienu vai otru slimību ceļojuši no paaudzes paaudze un šķiet, katram ir zināma kāda recepte, tēja vai procedūra, kas palīdzēs, kad esam apaukstējušies, cīnāmies ar vēdergraizēm vai citām izplatītām kaitēm. Folkloras pētnieku uzmanības lokā nonākusi tautas medicīna padomju laikā. Kā tā sadzīvoja ar konvencionālo medicīnu un kāda bija tautas medicīnas praktiķu loma tolaik, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj folkloras pētnieks Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Aigars Lielbārdis.

Veselības mācībā padomju laikā

Padomju Savienībai vajadzēja veselus pilsoņus, tāpēc jau agrīni skolas gados notika bērnu medicīniskās apskates, bet izglītības saturā ieviesa Veselības mācību. Ko režīms sagaidīja no saviem pilsoņiem higiēnas, fiziskās sagatavotības un veselības ziņā?

Veselības mācība izglītība kā priekšmets Latvijā pakāpeniski parādās tikai sākot ar 1992. gadu. Taču veselības izglītība plašākā kontekstā iesniedzas ne vien Padomju Latvijā, bet arī pirmskara laikā, kad šāds pilsoņu izglītošanas mērķis bija slimību izskaušana, stāsta P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pētnieks Mārtiņš Vesperis.