Pēdējos gados daudz tiek runāts par dabīgajām pļavām – par to, cik daudz dabas vērtību tajās rodamas, un to, kā tās saglabāt arī nākamajām paaudzēm. Aktīvais dabā došanās laiks visbiežāk mūsu platuma grādos ir vasarā, kad nu vēl palikušajās dabiskajās pļavās varam vērot ziedu, augu un kukaiņu dažādību. Taču, izrādās, tas, kāda pļava būs nākamajā vasarā, top skaidrs jau šobrīd un tieši ziemā tiek, ja tā var teikt, rakstīti pļavas galvenās izrādes scenāriji. Sniegs vai kailsals, lietus vai ilgstošs sausums, sals vai mūžīgais rudens - tas, kādi laikapstākļi ir šobrīd, lielā mērā nosaka to, kāda izskatīsies pļava vasarā. Par to, kas notiek pļavā ziemā un kā ziema ietekmē pļavu vasarā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Dabas muzeja botāniķe Janta Meža un entomologs Uģis Piterāns.

"Vislabāk to, kāda būs pļava vasarā, varēs pateikt ziemas beigās - februāra beigas, martā. Ziema ir tikko sākusies, ir pirmais sniedziņš un vēl daudz kas mainīsies, būs sals, būs mitrums, iespējams būs ilgs pliksals, varbūt būs bagātīgi nokrišņi, kas ilgstoši turēsies uz zemes kā ūdens. Tas viss var ļoti ietekmēt pļavu nākamajā vasarā," atzīst Janta Meža.

Ja ziemā sasalusi zeme un ūdens ilgstoši stāv virsū pļavai, tas var ietekmēt augu daudzveidīgu nākamajā gadā.

"Vislabākie apstākļi pļavas augiem pārziemošanai būtu ideālā ziema – kad iestātos pakāpenisks sals, būtu kārtīga sniega sega, patstāvīga sniega sega, kas ziemas beigām tuvojoties pakāpeniski nokūst. Tā būtu ideālā ziema ne tikai cilvēkiem, bet arī augiem," turpina Janta Meža. "Bet visdrīzāk tā nebūs, būs atkušņi, lietus pa vidu."

Šādi laika apstākļi būtu ideāli arī kukaiņiem, tad kukaiņi daudz labāk spēj izdzīvot, piekrīt Uģis Piterāns.

"Arī augiem ir liels stress, ka visu laiku jāpiemērojas mainīgiem dzīves apstākļiem. Liktenīgas ir straujas temperatūras svārstības ziemā," augu spēju piemēroties laika apstākļiem raksturo Janta Meža.

Taču ir arī labā ziņa - bieži tieši invazīvās sugas nespēj pielāgoties mūsu ziemām. Savā ziņā laika apstākļi ir arī kā dabas sanitārs.

Dodamies lūkot taimiņu nārsta vietas

Laikā, kad šķiet, ka daba dodas pie miera, upēs notiek aktīva dzīve – no oktobra sākuma līdz decembra beigām Latvijas ūdenstilpēs ir sācies lašveidīgo zivju ieguves liegums, jo  šobrīd aktīvi nārsto laši un taimiņi. Vides  inspektoriem šajā periodā  ir  darba pilnas rokas, jo  pastiprināti ir jāuzrauga ūdeņiem bagātās bērnistabas, lai malu zvejnieki netraucētu šo zivju nārstu.

Latvija Radio devās uz Pārgaujas novadu pie Strīķupes, lai kopā ar valsts vides inspektoriem un Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālas  administrācijas kontroles un uzraudzības sektora pārstāvjiem Jāni Bušu un Mārtiņu Blauu dodos lūkot taimiņu nārsta vietas.

Upe te ir tīra un dzidra, tajā ietek vairāku avotu ūdeņi, nenotiek intensīva zvejniecība, netraucē aizsprosti un tāpēc taimiņi ir iecienījuši šo vietu jaunas dzīvības laišanai pasaulē.

Kopā ar vides inspektoriem aplūkojam četras taimiņu nārstošanas vietas Strīķupē. Zivis savu darbu padarījušas un pavasarī  no ikru  nērsuma šķilsies ārā  jaunā paaudze, kas te, upē, pie labvēlīgiem apstākļiem mitināsies divus gadus un tad sāks vairākus simtus kilometru garu ceļojumu uz jūru, lai tur turpinātu pieaugt un tad atkal pa šo ceļu atgriezties mājvietā, lai turpinātu savu dzimtu.