Kā funkcionēja tiesu sistēma totalitārā režīmā un ko ar šo padomju mantojumu izdarīja 90. gados? Viens no aizvadītā gada Latvijas Zinātņu akadēmijas atzītajiem pētījumiem ir profesores Daigas Rezevskas tiesību teorija. Skaidrojam, kāda bija tiesiskuma loma vēsturē un kāda tā ir mūsdienās demokrātiskā sabiedrībā. Stāsta Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātes profesore, tiesību zinātnes doktore Daiga Rezevska.
Saruna ar pētnieci izskanēja arī raidījumā Labrīt.
Liecības par mantošanas vēsturi Latvijā
Mantošanas tiesības gadsimtu gaitā, no vienas puses, mainījušās pamatīgi, bet, no otras puses, tās saglabājušas visai nemainīgu kodolu. Lai kādi laiki būtu, nemainīgas palikušas arī ar mantojumu saistītās ķildas. Kādas ir senākās liecības par mantošanas vēsturi Latvijā, ko varēja mantot sievietes un vai arī jaunākie bērni varēja kļūt par mantiniekiem?
Mantošanas vēstures pēdas varam samanīt jau antīkās pasaules laikos - grieķu un romiešu kultūrā -, un šie pamati saglabājušies līdz mūsu dienām. Šoreiz skatu vēršam tieši uz Baltijas tiesību telpu, tātad arī Latviju, un skaidrojam mantošanas tiesību pirmsākumus mūsu teritorijā. Kādi avoti sniedz liecības par mantošanas kārtību sākotnēji un pārmaiņām laika gaitā? Stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš. Profesors vispirms ieskicē to, kas zināms par rakstītajām jeb pozitīvajām tiesībām.
Fakts, ka mantojuma saraksta augšgalā parasti ir vecākais dēls, ir diezgan nostiprinājies priekšstats. Tāpēc Jānim Lazdiņam vaicāju, vai arī jaunākais bērns varēja izvirzīties priekšplānā un būt pirmais mantinieks. Profesors norāda, ka liela nozīme tam, par kuru laika posmu runājam. Ja skatāmies pēc pozitīvajām tiesībām no baltu un līvu zemes vai zemnieku tiesībām, tad tur netiek izdalīts ne vecākais, ne jaunākais bērns.
Skandalozas prāvas tieši par mantošanas tiesībām Baltijā īsti nav zināmas. Skaidrs ir tas - kur mantošana, tur notiek strīdi neatkarīgi no kārtas un mantojuma apjoma. Varbūt, ja mūsu zemē būtu valdījuši karaļi un hercogi, tad mantojumu skandāli mums būtu labāk zināmi.
Raidījuma ievadā savā grāmatu plauktā ļauj ielūkoties ģeoloģes doktore Latvijas Universitātes muzeja Ģeoloģijas kolekcijas eksperte Vija Hodireva. Viņa atklāj, ka daudz iegūst ne tikai no zinātniskām publikācijām, bet arī no populārzinātniskām, un iepazīstina ar emeritētā profesora Ojāra Āboltiņa grāmatu “Tā bija, atgadījās, notika… Ģeologa dzīves atsegums”
"Tā ir atmiņu grāmata. Tā ir vēsture ģeoloģijai, vēsture laikam jau no 50. gadiem pagājušajā gadsimtā, kur viņš savās izjūtas un emocijās par savu dzīvi stāstot, parāda šo posmu no sava skatupunkta," atzīst Vija Hodireva.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (22)
Par to nākošo sēdi mani APZINĀTI NEINFORMĒJA, lai es netraucētu labvēlīga SPRIEDUMA pieņemšanu. .. Uzaicināja uz citu lietu… un ‘’pie viena’’ iedeva parakstīt to ‘’dzērājtaksistam’’ labvēlīgo nolēmumu (tiesnese un otra piesēdētāja jau bija parakstījušas).. … .. Es neesot uzaicināts ‘’kļūdas dēļ’’ !!! … Tā ‘’izpalīdzīgā’’ tiesnese mani vairāk nekad neaicināja! .. ..
Citā skaļā lietā piesēdētāja kļuva ‘’izpalīdzīga’’ apsūdzētajam. … Bija tāds A.Lavents, kuram ļoti nepatika tiesnese (liekas Šteinerte). … Bija gadījusies varonīga piesēdētāja, kura pieteica NORAIDĪJUMU TIESNESEI ! … .. Tagad smagās lietas skata trīs tiesneši, lai mazāk kļūdu, lai mazākas iespējas iebiedēt vai nopirkt. …
Biežāk manis pieminētā lieta pamatā tika skatīta ADMINISTRATĪVAJĀ procesā. … Ja lietā atbildētājs ir Tieslietu ministrija, tad viņi tiesnešiem taču nedraud, tad Tieslietu ministrija nepiesaka noraidījumu tiesnesim (ja nepatīk lietas virzība). … Tie ‘’savējo sistēmas’’ darbonīši citā veidā SAKĀRTO lietas. …
Nejauši ielozētais tiesnesis (tiesas sastāvs) mūsu pieteikumu pieņēma un lieta sāka virzīties mums LABVĒLĪGĀ virzienā. … Tika nozīmēts lietas skatīšanas laiks (tiesas sēde). … Es sajutu, ka šis tiesnesis (tiesas sastāvs) mūsu lietu tiešām izskatīs pēc likumu jēgas un mērķa. ..
…Bet TAD mūs PIEČAKARĒJA (smalkāk, glumāk, nekā tajā A.Laventa lietā). .. … Nomainīja NEJAUŠI IELOZĒTO tiesnesi pret A.Putniņu (bijušo ministriju juristi). … Ne jau pati Tieslietu ministrija NOMAINĪJA tiesnesi, bet Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja nomaina ielozēto tiesas sastāvu, ‘’pamatojot’’ to ar ‘’SLODZES IZLĪDZINĀŠANU’’ !!! … …
Tas lietas skatīšanu nevis paātrināja, bet pagarināja par vairākiem mēnešiem, lai beigās paziņotu, ka … pieņemtais pieteikums, kas izskatīts pēc būtības …nav bijis pieņemams skatīšanai (tas ir vēl garāks stāsts par Kaksti un citiem TIESISKUMA ienaidniekiem AT). …
---Izmantošu piemēru ar Trampu. 12 zvērinātie nolēma, ka Tramps ir vainīgs grāmatvedības viltošanā. Bet tuvojās vēlēšanas un tiesnesis nolēma nogaidīt, jo pēc viņu izpratnes elektorāta lēmumam ir lielāks svars. Kad Trampu ievēlēja, tad zvērināto lēmums palika spēkā, bet tiesnesis nolēma Trampu ,,neietupināt."
---Amerikas pilsonim, ja viņam nav sodāmības mēdz pienākt pavēste, ka viņam noteikts laiks jānokalpo tiesā par zvērināto. Mūsu gadījumā varētu pietikt ar kādiem 5 zvērinātajiem.
Vēlas atteikties no tiesu piesēdētājiem (un ATTEICĀS!). … .
Publicēts: 29.05.2009. (Informācija presei )
Šodien Ministru kabinets akceptēja grozījumus likumā „Par tiesu varu” un citos normatīvajos aktos, kas paredz atteikties no tiesu piesēdētāju institūta. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti. Latvijā tiesu piesēdētāji piedalās koleģialitātes principa īstenošanā atsevišķi noteiktu krimināllietu iztiesāšanā rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās. … …
… Turklāt ir gadījumi, kad tiesas sēdi jāatliek tikai tāpēc, ka kāds no tiesas piesēdētājiem nav ieradies un tas būtiski kavē lietas izskatīšanu. …
Ierosināja atteikties no tiesu piesēdētāju institūta … sakarā ar vispārējo taupības režīmu, budžeta līdzekļu ekonomiju un izdevumu samazināšanu. … .. Tādu ‘’zvērināto tiesu’’ var atļauties ASV, bet tur vienlaicīgi ir pilnīgi atšķirīgs viss tiesiskais regulējums. …
Laura.Pakalne@tm.gov.lv. … .. Faktiski jau no 2009.gada ‘’AVaE’’ pieminētie tiesu piesēdētāji tiesās nav ‘’aicināti’’. …
Kā funkcionēja tiesu sistēma totalitārā režīmā esmu dzirdējis, bet kā tā funkcionē mūsdienās ‘’izbaudīju’’ uz savas ādas. … (arī ar Daigas Rezevskas tiešu dalību). …
LR1 :- Pasakiet, ar ko tas juridiskais pozitīvisms atšķiras no dabisko tiesību skolas?
Daiga Rezevska: Protams, jo bez tā nav iespējams saprast. Tātad šis juridiskā pozitīvisma izpratnes pārstāvis piemēro tiesību normu tādu, kādu likumdevējs to ir uzrakstījis un pieņēmis (Tieši tā lēma tiesas ‘’mūsu lietā – A.Vītols) .
Jo vienīgais tiesību avots, vienīgā tiesību norma, kas šajā tiesību sistēmā - padomju tiesību sistēmā, pastāvēja, ir rakstītie normatīvie tiesību akti. Tātad, ja likumdevējs kaut ko pieņem likuma formā, tad tā ir tiesību norma, kas ir spēkā, un tā ir jāpiemēro, un tā ir vienīgā tiesību norma, kas var noregulēt tiesiskās attiecības. Demokrātiskā tiesiskā valstī ar to ir par maz. Ir skaidrs, ka, pirmkārt, likumdevējs ar rakstīto tiesību normu nevar noregulēt pilnīgi visus gadījumus. Būs gadījumi, kurus likumdevējs nebūs paredzējis, un būs gadījumi, kurus likumdevējs būs vienkārši noregulējis nepareizi (tieši tādu nepareizu likuma normu mēs apstrīdējām Satversmes tiesā, bet pasūtīja, kā totalitārā režīmā – A.Vītols). … Padomju tiesību sistēmā tas nav iespējams. Vienalga, ko likumdevējs pieņem, kas ir spēkā, tā ir tiesību norma (Tātad PADOMJU LAIKS Jums D. Rezevska bija vēl 2018.gadā, kad ST kolēģijas sastāvā lēmāt pat pēc nenorādītu likumu normām, bet nevis pēc Satversmes vai dabisko tiesību skolas principiem – A.Vītols). …
… Grāmatās jau gudri, pareizi, bet pēc piedzīvotā nelabi paliek klausoties!!!
Satversmes tiesa savā ''zinātniskajā pamatojumā'' nenorādīja NEKĀDAS likumu normas, kuras pamatotu pieņemto lēmumu. ... Šajā lietā es personīgi saskāros ar tiesību formālu piemērošanu, ... tiesību apiešanu.... uz ko norādīja E. Levits SATVERSMES tiesā teiktajā uzrunā (10.01.2020.). SATVERSMES tiesai tiesības uz tiesu, tiesības uz darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā nešķita vērā ņemamas tiesības. …
… Tāpēc es to A. Laviņu saucu par nelieti, bet viņš mani ‘’savējo tiesās’’ joprojām nesūdz…
Es redzēju A. Laviņa ''TIESAS SĒŽU IZSPĒLES'' (tāda izklaide studentiem). ... Pēc tam saņēmu ST kolēģijas LĒMUMU – tādu pašu pretīgu, pazemojošu, melīgu ''IZSPĒLI'' ar ''izglītotā neģēļa'' A.Laviņa parakstu. … Šis ‘’gudrītis’’ jau nerakstīja, ka apstrīdētās likumu normas atbilst SATVERSMEI, jo pati Saeima bija nepilnīgo likumu jau labojusi. … SAVĒJO SISTĒMA negribēja pieļaut, ka ‘’cilvēks parastais’’ (bez dārga advokāta) Satversmes tiesā pierādītu, ka 2x2=4 .
Tiesās esot izveidotas ''ētikas komisijas'' ... Bet kā tad ar ĒTIKU ir pašā SATVERSMES tiesā... ? ... Es, Andris Vītols, kā sabiedrības loceklis vēlos atkārtoti norādīt uz SATVERSMES tiesas attieksmi pret ''SAVĒJO PIESEGŠANU''.... Vineta Muižniece NOTIESĀTA par TĪŠIEM LIKUMPĀRKĀPUMIEM, jo vadot Saeimas komisiju viltoja dokumentus, bet viņas foto GADIEM bija SATVERMES tiesā pie sienas (nezinu, vai šogad vēl ir).... … Vai šāda attiesme vairo uzticību tiesu varai un pašai SATVERSMES tiesai?... Daži negodīgie tiesneši vienlīdzīgāki, jo savējie tomēr ? ... Vai tas nav MURGS – Saeimas dokumentu viltotāja .... skatīja likumu atbilstību SATVERSMEI ??? Sen notiesāta, bet bilde ST ''GODA '' zālē. ... Par Vinetas Muižnieces foto savu viedokli es pateicu gan S.Osipovai, gan I.Ziemelei (no atbildes TV tiešraidē sapratu, ka piekārt goda zālē var, bet nav likuma normas, lai to notiesātās bildi noņemtu). … Tāds personāžs A.Laviņš pat neatbildēja uz manu iesniegto UZZIŅU (viņam bija jāatbild, kā iestādes vadītājam). …
Es to A.Laviņu saucu par nelieti, bet viņš mani ‘’savējo tiesās’’ joprojām nesūdz.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X