Televīzijas šovi cilvēkiem rada priekšstatu par pierādījumu vākšanu un izpēti noziegumu atrisināšanā mūsdienās. Vai tiešām tas atbilst realitātei un kāda bija tiesu ekspertīžu speciālistu ikdiena pirms simts gadiem, kad tehniskais nodrošinājums un zināšanas bija citādas, skaidro Valsts tiesu ekspertīžu biroja vadītāja Maira Čentoricka.

"Metodes ir tās pašas, bet ir jauni tehniskie līdzekļi," tiesu ekspertu darba attīstību simts gadu laikā vērtē Maira Čentoricka. "Tas, ko kādreiz eksperts darīja nedēļu, lai dabūtu vienu pēdu ārā, tagad dažu stundu laikā var paveikt."

Savulaik jau raidījumā eksperti ir stāstījuši, ka pēc parakasta var atšifrēt, vai tiešām īstais cilvēks to uzlicis.

"Jo jums sarežģītāks paraksts jūs, jo jūs esat vairāk aizsargāti," norāda Maira Čentoricka. "Šobrīd jau parakstu pat vairāk neatdarina, viņu vienkārši tehniski uzliek. Ir tādi biznesa pārstāvji, kas savu parakstu, lai ekonomētu rokas, kustības un kaulu nodilšanu, pasūta kā zīmodziņu. 

Tad, mīļie cilvēki, nebrīnieties, ka jūsu zīmodziņš būs uz visiem visneiedomājamākajiem papīriem, jo tur eksperts neko nevarēs pateikt. Viņš pateiks, jā, tas ir jūsu paraksts, bet jūs pats viņu izmantojat kā zīmogu. Parakstiet, lūdzu, dokumentus "dzīvajā", tad mēs varēsim kaut ko risināt."

Savukārt kādreiz tik būtiskais pierādījums - nozieguma vietā atstātās pēdas jeb kurpju zoles nospiedumi vairs nav tik svarīgi.

"Kurpju zoles bija ļoti svarīgas vēl tajā laikā, kad es sāku strādāt šajā jomā, tas ir 80. gadu sākums. Šobrīd, es uzskatu, ka ļoti maz viņas dod," uzskata Maira Četnoricka.

"Kādreiz bija ļoti ierobežots apavu tirgus, mēs pēc kurpju zoles varējām uzreiz pateikt, ka tas ir tāds un tāds apavs, jo katram apavam ir savas pazīmes. Mēs redzam, ka tā ir tāda kurpe vai tāda keda. Šobrīd mūsu tirgus klāsts ir bezgalīgs. Es zinu, ka Ziemeļvalstis - Zviedrija, Norvēģija, Somija, veido apavu datubāzes, jo viņiem tas tirgus tomēr ir vairāk vai mazāk ierobežots. Mūsu tirgus ir atvērts jebkuram ķīniešu apavam, jebkuram indiešu apavam, līdz ar to mums šīs datubāzes nav jēgas veidot."

"Otrs, ja šo cilvēku aiztur, burtiski, kā mēs sakām, "pa karstām pēdām", ļoti labi, ja tur ir apavu nospiedums. Mēs izņemam apavus, katrs mēs staigājam savādāk, mēs varam salikt kopā, ka šis apavs ir atstājis šo pēdu. Bet, ja tas notiek pēc trīs mēnešiem, pēc gada, nē, arī tad, ja viņš būs tajos pašos apavos, ja tur nebūs kaut kāda sevišķa pazīme, kas saglabājas, diemžēl novalkāšanas pazīmes pastiprinās un aizsedz iepriekšējās pazīmes," turpina Maira Četnoricka.

Tehnoloģijas, kas ļauj sekot kontrabandas ceļam, un muitas darbs

Lai runātu par kontrabandu, jāsaprot kāpēc nepieciešama muita, un, pavisam vienkārši izsakoties, muita veic pārbaudes. Tās savukārt lielā mērā saistītas ar cilvēka labo gribu paziņot muitai, ko tad viņš pārvadā. Šādi sarunā stāsta Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Arturs Kovaļenko un Rīgas muitas kontroles punktu daļas Rīgas brīvostas Muitas kontroles punkta muitas virsuzraugs Jānis Vasilevskis. Labo gribu citiem vārdiem var nodēvēt par preču deklarēšanu. Tālāk tad sākas muitas darbs, kurā aizvien vairāk ienāk arī jaunāko tehnoloģiju izmantošana. Par visu plašāk stāsta Arturs Kovaļenko un Jānis Vasilevskis.

Muitas darbs ir balstīts ne tikai mākslīgā intelekta apmācīšanā un kolēģu informācijas apmaiņā, bet arī sadarbībā ar daudzām struktūrvienībām, tostarp dalību starptautiskās operācijās. Viena šāda bijusi Interpola operācija “30 dienas jūrā” šī gada pavasarī, kurā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde piedalījusies sadarbībā ar Valsts vides dienestu un kurā konstatēts nelikumīgs metāllūžņu atkritumu sūtījums uz Indiju. Taču, kā noslēgumā min Jānis Vasilevskis, muitas pārbaudes nav vērstas uz to, lai kādam traucētu vai apgrūtinātu dzīvi.